Tiem no mums, kuriem ir grūtības ar impulsu kontroli ikdienā, pārmaiņas var radīt priekšnosacījumus impulsīvām rīcībām. Taču ar to ir iespējams un nepieciešams strādāt. Viens no virzieniem – mācīt, ka nav uzreiz jāatbild uz iekšējiem vai ārējiem kairinājumiem. Bet steidzīgajā ikdienā tas nemaz nav tik vienkārši, it īpaši tad, kad sastopamies ar jaunām situācijām – steigšanos uz lidostu, mantu kravāšanu pārgājienam, gatavošanos nometnei. Tieši saspringtākajos un steidzīgākajos brīžos ir tāda sajūta, ka gribētos apstādināt laiku, mierīgi ar visu tikt galā, un tad doties savos darbos. Izrādās, tas ir iespējams!

Apstādiniet laiku:

► Māciet bērniem, ka veltīt laiku domāšanai un mainīt savas domas – tas ir normāli.

► Steidzīgā situācijā ieviesiet minūtes likumu – mēs katrs drīkstam veltīt minūti, lai nomierinātos. Var palīdzēt smilšu pulkstenis vai taimeris telefonā. Minūti apsēsties un izdzert glāzi ūdens. Apgulties uz grīdas un aizvērt acis. Dziļi un mierīgi elpot. Minūtes laikā mēs varam atgūt mieru. Laiks iet lēnāk, kad nesatraucamies.

► Ļaujiet bērnam veikalā izvēlēties, kurus produktus ņemt, neskatoties uz to, ka tas var aizņemt ilgāku laiku. Arī ļoti ilgu laiku. Pastāstiet, kā jūs izvēlaties produktus, un arī to, ka steigā paķerts piens var izrādīties ar ļoti īsu derīguma termiņu.

► Ja kafejnīcā kāds steidzina bērnu ātrāk izvēlēties ēdienu, pasakiet viņa vietā, ka viņam nepieciešams vairāk laika. Sakiet, ka tas ir OK – palūgt vairāk laika un ir OK pavaicāt sīkāku informāciju par interesējošo ēdienu.

► Paredziet vairāk laika no rītiem ceļam uz bērnudārzu vai skolu. Spēja apstāties, lai vērotu ceļamkrāna darbu vai baložus māca bērniem iedziļināties, uzdot jautājumus, meklēt likumsakarības. Tikai, protams, saistības paliek saistības – visiem jāpaspēj uz skolu un darbu.

► Dariet mierīgas lietas un spēlējiet mierīgas spēles kopā. Piemēram, ejiet lēnās pastaigās, vai mainiet pastaigas ritmu – ejiet ātriem soļiem, tad ļoti lēnām, pastaigājieties gigantiskiem soļiem, apzināti runājiet ļoti lēnām, spēlējiet spēli "Kurš lēnāk aizies līdz istabas galam", spēlējiet "slow motion" filmu – kustieties iespējami lēnām, tēlojot tenisa bumbiņas, atsitoties pret sienu vai vienam pret otru un lecot atpakaļ, attēlojiet un miniet lēnos dzīvniekus zoodārzā utt. Tas viss radīs daudz jautrības, bet svarīgākais – iedos smadzenēm jaunu pieredzi un trenēs impulsu kontroli. Jo bērniem tas ir vienkāršāk – darīt lietas ātri, bet ātrums ne vienmēr ļauj smadzenēm uztvert un apstrādāt informāciju, domāt pietiekami kvalitatīvi, kas var novest pie sensorās pārslodzes.

► Pastāstiet bērniem, ka spēt elpot lēnām un dziļi ir svarīga prasme. Tas ir fiziski neiespējami – elpot dziļi un uztraukties. Elpojiet dziļi kopā.

► Veltiet laika nekā nedarīšanai. Tā ir veselīga un vērtīga aktivitāte visos vecumos.

Šīs idejas un ieteikumi noder arī pieaugušajiem, jo arī mēs mēdzam pieņemt lēmumus steigā, un vēlāk tos nožēlot. Arī mēs mēdzam impulsīvi reaģēt un pēcāk attapties, ka esam sarunājuši to, ko nemaz nedomājam. Mēs visi reizēm ļaujamies mirkļa iespaidam, bet pats svarīgākais – to pārrunāt ar bērnu, skaidrot savas reakcijas un pamazām, nesteidzīgi strādāt, lai impulsivitātes dēļ nenodarītu pāri sev un citiem.