► Katrs aicināts runāt noteiktu laiku, lai nebūtu tā, ka skaļie aizrunājas un, kad sāk runāt klusie, jau noskan zvans. Laiks jāsadala tā, lai ikviens paspētu izteikties. Var lietot taimeri ar signālu, var brīdināt runātāju, ka atlikusi vēl pusminūte, līdzīgi kā debatēs.

► Mēs nepārtraucam runātāju. Ja jūtat, ka apļa dalībnieki kļūst tramīgi un sāk sarunāties savā starpā, iespējams, ka aplis iet par ilgu un nepieciešams paņemt pauzi. Nākamajā reizē nedaudz samaziniet katra runātāja laiku, piemēram, no 5 minūtēm uz 3, lai dalībnieki varētu saglabāt uzmanību visa apļa garumā.

► Mēs nekomentējam otra teikto. Tas skan mazliet neierasti, jo tieši komentāru izteikšana par otra sacīto veido sarunu. Tomēr reizēm ir svarīgi vienkārši runāt un zināt, ka mūsos klausās. Apkārtējo nedalīta uzmanība ir liela vērtība. Zinot, ka nebūs jāatbild vai jākomentē otra teiktais, mēs varam veltīt uzmanību nevis domām par to, kā atbildēt uz viņa teikto, bet gan tam, ko šobrīd saka runātājs.

► Katrs saka tikai to, ko ir gatavs uzticēt pārējiem. Klausīšanās aplī no dalībniekiem netiek pieprasīta dalīšanās ar ļoti personiskiem notikumiem vai jūtām. Ikviens pats novelk savas robežas un izvēlas, cik daudz un ko ir gatavs atklāt pārējiem.