Bērns basto skolu
Ir bērni, kuri iet uz skolu un vienu dienu paiet skolai garām.. Un saprot, ka tas ir iespējams un tad nedēļām neiet uz skolu.
Bērniem ir jābūt skolā! Jā, var gadīties situācijas, kad
bērns lūgsies, lai viņu uz vienu dienu atstāj mājās, jo viņš ir pārguris, un
tad patiešām ir vērts šādu iespēju viņam dot. Nereti, pasakot bērnam, ka viņš
var palikt mājās, viņš tomēr pārdomā un uz skolu aiziet, bet ar labāku pašsajūtu,
jo izvēle dod kontroles sajūtu.
Tomēr ir bērni, kuri ātri secina, ka patiesībā, neaizejot uz skolu, nekas briesmīgs nenotiek. Un ir bērni, kuri saprot, ka, neejot uz skolu, neviens viņam īsti nevar neko izdarīt. Un tā veidojas hroniski bastotāji.
Protams, ir juridiski mehānismi, lai palielinātu spiedienu
uz vecākiem – pēc noteikta neattaisnoto stundu skaita skola ziņos citām
institūcijām par bastotāju, tomēr lielākajā daļā gadījumu tas veido vēl lielāku
stresa fonu, situāciju pēc būtības īsti nepalīdzot risināt.
Un, atklāti sakot, ir gadījumi, kad bērnam ir sarežģīta
uzvedība, un skola vai izvēlēties nerisināt šo situāciju, jo, kad bērna nav
skolā, visiem ir mierīgāk…
Lai saprastu, ko ar to darīt, ir vērts saprast, kā šāda
situācija veidojas.
Ir vairāki faktori, kas var paaugstināt bastošanas iespēju: – bērns ir slimojis, iekavējis vielu un netiek līdzi mācībām. Te ir vērts arī paskatīties, kāpēc bērns slimo – bērni, kuri skolā jūtas psiholoģiski slikti, var arī vairāk slimot. Tāpat viņiem nav motivācijas izveseļoties. Vai viņi var pat sabotēt savu veselību, nepiemēroti ģērbjoties.
Tad ir vērts meklēt iemeslus, kāpēc bērns jūtas slikti
skolā. Nepiemērota slodze? Sensorā pārslodze? Pāridarījumi no vienaudžu puses? Pāridarījumi
no pieaugušo puses? Nepiemērots mācību process? Disleksija, disgrāfija vai citas mācīšanās
grūtības? Sliktas attiecības ar audzinātāju (tam ir īpaši liela nozīme līdz
4.klasei). Bērns nevar iekļauties kolektīvā? Jūtas vientuļš? Ir hroniski
neizgulējies? Noguris?
Noskaidrot cēloņus var palīdzēt klases audzinātājs, skolas psihologs,
sociālais pedagogs, kāds cits pedagogs. Mēs iesakām vecākiem rast laiku apmeklēt
visus pedagogus, kas māca bērnam vai
vismaz aprunāties telefoniski, jo jums ir jāsaprot, ne tikai tas, kuros priekšmetos
bērns jūtas slikti, kur viņam klājas slikti, bet arī kuros priekšmetos viņam klājas
labi, kas viņam patīk, kas padodas.
Nevilcinieties uzdot jautājumu par bērna stiprajām pusēm arī
kritiskajiem pedagogiem, jo nereti daudz svarīgāk par sāpju punktu
noskaidrošanu ir saprast viņa stiprās puses skolā. Reizēm, lai izdotos mainīt
situāciju, pietiek ar vienu pedagogu, kurš tic bērnam. Tikai jums šis pedagogs
ir jāatrod!
Īpaši pievērsiet uzmanību, ja veselības problēmas bērnam ir darbadienās,
bet brīvdienās viss ir kārtībā. Lai gan vecākiem tā var izskatīties pēc
simulēšanas, tā varētu būt aku arī ķermeņa reakcija uz stresu un slodzi, tā var
būt arī jau depresija. Drošības pēc lūdziet psihologa konsultāciju. Laba
psihologa konsultāciju.
Nesekmības sekas var būt arī uzvedības problēmas, jo, ja
bērns nevar sevi pozitīvi apliecināt skolā, viņš var sākt pats īstenot
vardarbību, lai pelnītu statusa punktus vienaudžu acīs. Nereti tieši bastotāji
visatklātāk vēršas pret pedagogiem, diskreditējot viņu darbu, traucējot klases
ritmu.
Ko darīt?
Jo ātrāk sāksiet meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, jo lielāka
varbūtība, ka jautājums tiks atrisināts pēc būtības. Jo ilgāk bērns būs prom,
jo vairāk iekavēsies viela, jo vairāk viņš atsvešināsies no klases, jo grūtāk
viņam būs atgriezties.
Izmantojiet plakātu “Cik liela ir mana problēma”. Sarakstiet
mācību priekšmetu nosaukumus un starpbrīžus un lūdziet atzīmēt bērnam, cik
liela trauksme viņam ir katrā posmā. Jo tas, ka bērns jūtas skolā slikti, jums
nepalīdzēs. Ir svarīgi saprast, kurs priekšmetos, kurās vidēs viņš jūtas
slikti. Pārrunājiet, kas viņam liktu
justies labāk.
Izmantojiet Dusmu kontroles spēli, lai saprastu, kādi
uzvedības izaicinājumi ir aktuāli konkrētajā klasē, kā klasē risina problēmas,
un vai jūsu bērnam ir viss nepieciešamais problēmu risināšanas komplekts. Sāciet ar mazām lietām – sāciet ar nomierināšanās
kartīšu komplektu, un trenējiet nomierināšanās prasmes.
Ja bērns saka, ka viņam dara pāri, uztveriet to nopietni. Ja
klases audzinātāja saka, ka viņš pats ir vainīgs, ka viņam dara pāri, uztveriet
to vēl nopietnāk. Protams, te var palīdzēt Plakātu komplekts mierīgākai klasei,
var palīdzēt bērnu iemīļotais plakāts “Ja man dara pāri…” no "Komplekta mierīgākai klasei" bet, ja pedagoga
retorika ir orientēta uz situācijas pieņemšanu un tās nerisināšanu, arī ar
plakātiem varētu nepietikt
Saprotiet, kas bērnu motivē. Ja tā ir veiksmes sajūta, nemokiet viņu ar mājas darbiem, bet pamācieties vienu dienu uz priekšu – ja bērns klasē jutīs, ka viņš saprot vielu, ja viņu izsauks pie tāfeles risināt uzdevumu, kuru viņš būs mājās risinājis, tas var palielināt viņa pašapziņu. Ja viņu motivē draudzēšanās, tad pavērojiet, cik elastīgs viņš ir kā draugs, kādas prasmes viņam ir jātrenē. Jā, atceraties, ka bērniem ir matemātiski jāmāca tās prasmes, kuras viņi neiemācās intuitīvi. Arī spēja noklausīties sarunu biedru līdz galam, spēja ievērot piemērotu distanci, spēja palūgt lietu, nevis ņemt to bez atļaujas.
Nevienam
nav tiesību jūsu bērnu sist pa to, ka viņš ir impulsīvs, bet impulsīviem
bērniem ir maz draugi vai arī tā ir ļoti slikta kompānija. Lai jūsu bērnam būtu
labi draugi, viņam ir jāmācās pozitīvu attiecību formulas, lai labie bērni vēlētos
ar viņu draudzēties.
Svarīgi ir saplānot, ko bērns dara, kamēr viņš nav skolā. Ja
bērns “slimo”, viņam nedrīkst būt pieejai internetam, spēlītēm, jo bērns sapratīs,
ka neiet uz skolu – tas ir ļoti patīkami. Izmantojiet q-studio vai līdzīgas vecāku
kontroles programmas un atstājiet pieeju uzdevumi.lv. Izvirziet nosacījumus, ka bērnam ir patstāvīgi jāmācās uz priekšu. Mājās
palikšanai arī ir jābūt saistītai ar piepūli un pašdisciplīnu.
Vai maksāt par iešanu uz skolu? Ja situācija ir samilzusi un
nauda bērnu motivē (tā nemotivēs, ja bērns saņem lieku kabatas naudu bez jebkādiem
nosacījumiem), tad ir vērs mēģināt vienoties par to, jo gudri piemeklēti materiālie
motivatori īstermiņā var palīdzēt izveidot jaunus ieradumus un gaidāmais mērķis
var palīdzēt mazināt grūtību diskomfortu.
Paskatieties uz sevi no malas
Ja jūs pazeminiet prasības pret bērnu, ja viss tiek izdarīts bērna vietā, bērns neiemācīsies piepūlēties, pārvarēt grūtības. Runājiet lietišķi ar bērnu, neveiciet emocionālu spiedienu, jo viņam būs nepieciešams šīs prasmes – runāt lietišķi ar pedagogiem un citām autoritātēm. Ja jūs runāsiet emocionāli, viņš iemācīsies jums gudri atbildēt, manipulēt, bet reāla rīcība no viņa puses nesekos.
Vienojieties, kādas sekas būs skolas
neapmeklēšanai, un sekām ir jābūt. Tām ir jābūt samērīgām, un tām ir jābūt
tādām, kas nesabojā jūsu attiecības. (par sekām, sodiem, konsekvencēm
nepieciešams atsevišķs raksts). Slēdziet līgumu ar bērnu.
Ja jums kā vecākam ir sarunas ar audzinātāju, skolas vadību
un citām institūcijām par bērna bastošanu, ļaujiet runāt arī bērnam.
Neveidojiet pārspīlētus stāstus (tos parasti dara mūsu vainas apziņa). Ja
situācija ir nekomfortabla, ļaujiet tai būt nekomfortablai. Nepazemojiet bērnu
un neļaujiet citiem viņu pazemot, bet necenšaties minimizēt situācijas
nozīmību. Bērnam ir jāizjūt diskomforts un sekas par savām izvēlēm, savādāk
viņam veidosies sajūta, ka viņš tiks sveikā cauri, lai ko viņš arī darītu, Tā
ir bīstama situācija, kas sāpīgi atspēlējas uz vecākiem tad, kad bērns nonāk
tīņu vecumā.