Bērns zog naudu no vecākiem
Ja pirmsskolas vecuma bērns paņem kaut ko bez atļaujas, tas ir viens konteksts, jo šajā vecuma bērniem vēl nav attīstījusies prāta teorija – spēja paraudzīties uz problēmu no otra perspektīvas. Bērnam vienkārši šķiet – ja viņam tā lieta ir nepieciešama, tad viņš ar otru jau ir vienojies, ka viņš to var ņemt. Varbūt esat pamanījuši, ka ir bērni, kuri sāk zagt, vel pat nesaprotot un neapzinoties un nesaprotot naudas vai citas lietas vērtību. Bērnam ir jāmāca, kas ir savas lietas, kas ir svešas lietas un kas ir kopīgās lietas.
Ja bērns zog skolas vecuma bērns, viss kļūst sarežģītāk. Visticamāk, viņš lieto nepareizās metodes, lai atrisinātu savu problēmu. Tad svarīgi saprast, kādā vidē konkrētā rīcība notiek.
Bērns kaut ko nozog veikalā. Tas var beigties ar lielām nepatikšanām vecākiem. Turklāt ir bērni, kuriem lietu zagšana izraisa adrenalīnu, un viņi var sākt atkārtot šo darbību, lai gūtu noteiktas emocijas. Jā, arī tas var izraisīt atkarību. Un uz visu dzīvi. Līdz ar to tomēr ir svarīgi sekot līdzi, kādas lietas mājās parādās un no kurienes. Ar zagšanu ir svarīgi novērst pirmos precedentus.
Ja bērns ir ko zadzis veikalā, būtiski ir arī saprast viņa dziļāko motivāciju, jo pagājušajā gadā vienā skolā bija gadījums, kad zādzības izpildīšana ir kā “iestāšanās maksa” konkrētā kompānijā. Tādos gadījumos jautājums ir dziļāks – kādas prasmes bērnam trūkst, lai viņš iegūtu sakarīgus draugus.
Te nepalīdzēs aizliegums draudzēties ar konkrētu kompāniju. Vietā nāks kāda cita kompānija. Tad ņemiet palīgā Dusmu kontroles spēli, lai mācītu bērnam rīkoties sarežģītās situācijās, Sarunu apli, lai mācītu bērniem uzturēt veselīgu, harmonisku sarunu vai arī Pasaki sev. Pasaki citiem savas pašapziņas trenēšanai un sadarbības prasmju uzlabošanai.
Bērns bez atļaujas ņem klasesbiedru lietas. Būtiski ir saprast, kāpēc viņš zog. Ja viņš nozog rotaļlietu jo-jo, tas, iespējams, ir aiz bezspēcības, jo viņš zina, ka viņam nekad tādas mantas nebūs. Ja viņš zog, jo viņam šķiet, ka “atrasts nav zagts”, tad šī būs jau cita saruna. Te mēs rakstījām par Kolberga morālās attīstības līmeņiem.
Ja redzat, kā mājās ir svešas lietas, lūdzu, savāciet savas emocijas (un arī rokas), jo svarīgākais ir saprast dziļāko bērna motivāciju. Ja jūs vēlaties, lai gadījums neatkārtotos, ir būtiski visām pusēm spēt ieskatīties mierīgi un ar vēsu prātu problēmai acīs. Ja jūs eksplodēsiet, bērns vienkārši iemācīsies zagt slīpētāk.
Ja bērns ir paņēmis svešu lietu, prasi, lai tā tiktu atdota atpakaļ ar atvainošanos. Turklāt iespējami drīz, jo katra novilcinātā diena minimizēs nodarījumu. Pavaicā, vai bērns vēlas, lai tu esi klāt, vai lai tu palīdzi virzīt šo sarežģīto sarunu. Ja viņš pasaka, ka nē, respektē viņa izvēli. Neiejaucies sarunās. Ir būtiski, lai lietas atgriešana notiktu pēc iespējas ātrāk, un tāpat ir būtiski, lai jūs kā vecāki pamanītu pirmos precedentus – kad parādās mājās pirmās svešās lietas
Bērns zog no jums
Nākamā iespēja, kāpēc mājās parādās svešas lietas, kuru izcelsmi nav iespējams “izsekot” – bērns zog no jums naudu. Turklāt mūsdienās naudu ir iespējams zagt vismaz divos veidos – skaidru naudu un jūsu kredītkartes datus.
Kāpēc bērni zog naudu no vecākiem?
- Statusa jautājums – bērns vēlas izpelnīties atzinību no draugiem, pērkot draudzību ar dažādiem saldumiem, kino utt., bet viņš vienkārši nemāk būt interesants. Māciet bērnam sarunāšanās prasmes, māciet bērnam vērot, kas veido kvalitatīvu draudzību.
- Uzmanības jautājums. Jā, bērnam var būt ilūzija, ka tādā veidā viņi iegūst kādu daļu no jums. Ka tādā veidā viņi jūs kontrolē
- Bezspēcības sajūta – viņš zina, ka jūs nekādos apstākļos tos čipsus nepirktu. Starp citu, mammas bieži vien pēc tam radu un saka, ja tu būtu palūdzis, es tev iedotu to konču, nopirktu to mašīnīti, bet, ja viņam nav pieredzes, ka jūs ko spontāni, vienkārši tāpat viņam ko nopērkat, viņš vienkārši jums neticēs
Iespējams, arī kādi citi iemesli.
Īsumā – ko darīt?
Jā, zagšana – tas ir jautājums par prasmēm. Paškontroles prasmēm. Te var palīdzēt Dusmu kontroles spēle.
Ziniet, kur jums stāv nauda, cik naudas, kur ir kredītkartes. Jā, ir bērni, kuri zog vecāku kredītkartes datus, un ir vecāki, kuri tikai pēc gada, nejauši pārskatot bankas izdrukas, uzzina, ka bērns ir abonējis paplašinājumu kādai spēlei. Ja 10 eiro pazušanu parasti var pamanīt visnotaļ ātri, tad daži eiro mēnesī var paslīdēt garām.
Ja iespējams, izveidojiet bērnam savu maksājumu karti. Tas jums ļaus pārskatīt bērna naudas tērēšanas ieradumus.
Trenējiet bērna empātiju. Māciet bērnam paskatīties uz situāciju no dažādām pusēm. Pastāstiet, kā jums ir gājis, atklājot, ka kāda lieta ir nozagta, kā jutāties, ko darījāt. Pārrunājiet lasīto medijos. Mēģiniet izspēlēt situācijas no dažādām perspektīvām ar rotaļlietām, manoties lomām, modelējiet dažādus izaicinājumus un risinājumus.
Trenējiet kritisko domāšanu. Ja skatāties kopīgi kādas multenes, filmas, pavaicājiet, kā viņaprāt vajadzēja iesaistītajiem rīkoties.
Ja incidents ir noticis un ir atrisināts, neatgādiniet bērnam par to. Izdariet secinājumus, izrunājiet, ko darīt nākamreiz. Šī rīcība nav daļa no bērna identitātes. Ja jūs “bāzīsiet degunā” bērnam to, ka viņš ir zaglis, šī sajūta var kļūt par daļu no viņa identitātes, un viņam būs daudz vienkāršāk īstenot savu noziegumu nekā bērnam, kurš tic sev kā godīgai un labai personībai.
Ieprieciniet bērnu kādreiz tāpat vien. Neradiet sajūtu, ka viss dzīvē jānopelna par labiem darbiem, sasniegumiem, dzimšanas vai vārda dienās. Nemelojiet bērnam – bērni pēc zagšanas bieži dzird – tu taču varēji man palūgt, un es būtu to lietu tev nopircis. Parasti viņi neticēs jums, ja jau viņiem zagt ir šķitis vienkāršāk nekā runāt ar jums. Ja jums ir vēlēšanās veidot šādas sarunas, izvērtējiet arī no savas puses, kāda jūsu rīcība varēja bērnam likt izšķirties par šādu soli. Tas nav saistīts ar ekonomisko situāciju, skatieties dziļāk. Un vēl dziļāk.
Vienmēr pavaicājiet – kā tu nākamajā reizē rīkosies, ja tev ļoti, ļoti, ļoti gribēsies to videospēli, to konfekti vai kafiju automātā?
Ļoti, ļoti vēlaties sodīt bērnu?
Pavaicājiet pašam bērnam, kā viņš redz, kā viņš varētu “izpirkt” savu vainu. Mēģiniet savaldīt savus dusmu uzplūdus un savas rokas Ja jūs būsiet agresīvi, bieži atgādināsiet pāridarījumu, vienīgais secinājums, ko bērns izdarīs, ir ka nepieciešams zagt labāk – lai jūs neredzētu. Un dusmas un bezspēcība viņam liks izdomāt dažādus attaisnojumus, kāpēc viņš tā rīkojas. Sekas? Bērns sāks zagt, lai sodītu jūs.
Ja redzam, ka zagšana turpinās, uzmanīgi vērojiet, kādas ir izmaiņas bērna uzvedībā. Diemžēl nav izslēgts, ka tur varētu būt iesaistītas arī atkarības, un tad tas jau ir pilnīgi cits stāsts….
Nebaidieties meklēt palīdzību pie profesionāļiem
________________________________
________________________________
Mūsu izstrādātās metodes, kas varētu palīdzēt
ja bērnam ir grūtības ar pašapziņu, ja viņam ir sajūta, ka viņam draudzība ir jānopērk, jānopelna, ir vērts darboties ar Pasaki sev. Pasaki citiem kartītēm, it īpaši zilo apļu komplektu "Pasaki sev"
ja viņš sarunā ar bērniem lielās ar mantām, ar to, cik viņam stiprs tētis, ja viņš vēlas izmatot mantas, lai pirktu draudzību, ir vērts spēlēt Sarunu apli. Tā ir brīnišķīga spēle visai ģimenei, lai mācītos veidot kvalitatīvas sarunas, trenēties interesēties par sarunu biedriem pēc būtības. Un šo spēli pēc tam var droši nest uz bērnudārzu vai skolu - tā palīdzēs uzlabot atmosfēru toksiskā vidē.
ja redzat, ka zagšanas problēma tomēr ir dziļāka, labs atbalsts būs Dusmu kontroles spēle, it īpaši ja bērnam ir lielas grūtības runāt par notikušo un vispār runāt par to, kas notiek skolā. Tāpat spēle palīdzēs jums kopīgi piemeklēt risinājumu stratēģijas sarežģītām situācijām. Jo, ja bērns ir sācis zagt, situācija ir sarežģīta, kaut reizēm šķiet, ka to var vienkārši atrisināt...
