Bērns dara pāri mammai vai tētim

Jā, tā ir realitāte - ir bērni, kuri mēdz būt atklāti agresīvi, apsaukāt vienu no vecākiem, slēpjoties aiz otra vecāka muguras. Saīsinājām jautājumu, lai aizsargātu ģimenes privātumu. 

Kā tas vispar ir iespējams - agresija pret mīļākajiem cilvēkiem pasaulē?

Ja bērns ir atklāti agresīvs pret kādu no vecākiem, pirmais, ir svarīgi visiem pieaugušajiem ģimenē definēt kopīgu nostāju un vienoties par kopīgu rīcību šādos gadījumos. Ja bērns ir atklāti agresīvs pret vienu cilvēku nevis kopumā, tad, lai cik skumji tas neizklausītos, iespējams, citi pieaugušie slēpti vai atklāti šādu rīcību atbalsta. Bieži tas notiek tad, ja ģimenes dzīvē aktīvi piedalās vēl citi "novērotāji" - vecvecāki, draugi utt., un ģimenes kodolam ir ierobežotas iespējas (vai prasmes) definēt un sargāt savas robežas un noteikumus.

Parasti tas sāk notikt tad, ka vienam no pieaugušajiem ir vēlme būt tam "labajam", bet viņam ir ierobežotas prasmes veidot emocionāli siltas un veselīgas siltas attiecības. Jo ātrāk izveidot savu “labā” tēlu ir parādīt, ka pie viņa iespējams justies drošībā arī pēc nozīmīgu pāridarījumu izdarīšanas. Tad var notikt tā, ka viens vecāks stingri nostāda robežas, piemēram, pēc mazā bērna piekaušanas, bet otrs vecāks, ignorējot pirmo vecāku, pēc pāridarījuma pasniedz sitējam saldējumu no ledusskapja. Vai viens vecāks pasaka, ka telefona nebūs, kamēr nebūs izpildīti mājas darbi, bet otrs vecāks (vai vecvecāks) iedod savu telefonu, parādot – “Redzi, cik es labs, uz mani vienmēr var paļauties”.

Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli

Visiem pieaugušajiem ir jāsaprot, ka nekonsekventa nostāja mazina bērna drošības sajūtu, rada trauksmi un bērns mācās manipulēt. Ar laiku šiem bērniem izveidojas ciniska attieksme pret visiem pieaugušajiem. Tad bērns arī tos "labos" pieaugušos bērns var uztvert nevis kā labos, bet gan kā instrumentu, lai sasniegtu savus mērķus. Ir grūti veidot drošas, sirsnīgas attiecības šādā vidē.

Tas var mainīt fundamentāli bērna vērtību sistēmu, un uzvedības izaicinājumi parādīsies arī citās vidēs – skolā, pulciņos. Tas mainīs veidu, kā bērns izvēlas draugus, kādi būs attiecību modeļi starp draugiem, un sekas tam vecāki jutīs visu dzīvi.

Ko darīt vecākam, kuram dara pāri?

Tā var būt tāda ļoti vientuļa sajūta ģimenē - būt pieaugušajam, kurš nav pasargāts pats no sava bērna. Pavērojiet, kādos apstākļos šāda uzvedība notiek, vai uzvedība ir prognozējama. Tur ir daudz iespēju, bet, tad, kad sapratīsiet algoritmu, šis algoritms arī pateiks priekšā, ko ar to darīt.  Piemēram, iespējams, jums ir labas attiecības, kad esat divatā, viss ir mierīgi, ja nav kādas konkrētas personas klāt. iespējams, izaicinājumi ir tieši noteiktās dienās utt. iespēju ir daudz.

Pirmais solis - koncentrēties uz labajām lietām bērnā un bērna uzvedībā. Saprotam, ja uzvedības problēmas ir ilgstošas, to ir ļoti grūti izdarīt, jo arī pieaugušo visu laiku var pavadīt trauksme "Kas būs nākamais solis?". Koncentrējaties uz mazām lietām - ja bērns pasniedz karoti, paskaties acīs, uzsmaidi un saki - "cik labi, ka tu man palīdzi!" 

Aprunājieties pirms gulētiešanas, veiciet pēdu masāžas rituālus, muguras paijāšanu vai stāstu stāstīšanu, dzeriet kopīgi tēju, ejiet īsās pastaigās - veidojiet mazus rituālus. Rituāli signalizē, ka dzīvē viss ir kārtībā. 

Atrodiet iespējas darīt kopā mazas, spontānas lietas, kas sagādā prieku, jautrību, kas veido pozitīvas atmiņas. Ejot kopā uz veikalu, palēkājiet pa peļķēm, stāstiet anekdotes, veidojiet smieklīgus selfijus kopā.

Spēlējiet kopā galda spēles. Visa ģimene. No uzvediba.lv spēlēm jums īpaši vērtīgs būtu Sarunu aplis, - šī spēle vieno ģimenes un māca atklāt neatklāto vienam otrā,  Pasaki sev. Pasaki citiem , kas atvērs pozitīvo, mācīs sarunāties par pozitīvo un trenēs sniegt kvalitatīvu pozitīvu atgriezenisko saiti, un Dusmu kontroles spēle Šī spēle palīdzēs veidot konfliktu risināšanas prasmes 

Skaidri nododiet bērnam vēstījumu, kāda uzvedība nav pieņemama. Ja bērns iekniebj, pasaki – "Man sāp". Un neskatieties šajā brīdī acīs citiem pieaugušajiem, bet gan bērnam. Vērojiet, uz ko šajā brīdī skatās bērns – uz jums vai uz to otro pieaugušo. Un vērojiet, ko pieaugušais signalizē ar savu rīcību – atbalstu vai noliegumu negatīvai uzvedībai.

 Lai cik tas grūti nebūtu, atrodiet sevī laiku, spēku un gudrību izrunāties ar citiem pieaugušajiem. It īpaši, ja viņi bērna klātbūtnē saka “Pie manis gan viņš tā neuzvedās”, “Kas tu par māti/tēvu, ka nevari savu bērnu savākt utt”.

Nekad, nekādā gadījumā nestāstiet bērnam, cik slikts ir tas otrais vecāks vai cik slikti ir citi pieaugušie. Tas vēl vairāk radīs viņā apjukumu.

Ja jums kā vecākiem vai pieaugušajiem ir bijušas kādas nesaskaņas attiecībā uz bērnu audzināšanu, piemēram, jūs esat ļāvuši iet ciemos, kad otrs ir aizliedzis vai viens ir atļāvis spēlēt datorspēles, kad otrs lūdzis to nedarīt pārrunājiet noteikumus, kad bērna nav klāt, vienojaties par noteikumiem un pieeju nākamreiz. ja jums ir vēlme visu atļaut bērnam, padomājiet, kas īsti notiek jūsos - kāpēc jums ir grūti uzstādīt robežas, noturēt tās un zturēt bērna negatīvu reakciju. 

Jā, ir arī pavisam ekstremāli gadījumi, kad citi pieaugušie nodod bērnam vēstījumu - es tevi mīlēšu tikai tad, ja tu nejauki izturēsies pret savu mammu, bet tad steidzami meklējiet palīdzību.

Lai jums spēks un izturība, un gudrība šajā nevienkāršajā ceļā!

Nav komentāru

Komentēt