Negatīvie līderi klasē
Katrā darbnīcā, seminārā Uzvediba.lv saņem daudzus jautājumus par negatīvajiem
līderiem.
Ikviena grupa ir
kā dzīvs organisms, un ikvienā grupā būs gan pozitīvie līderi, gan negatīvie.
Pat, ja mēs paņemtu no katras klases mierīgākos bērnus, ievietotu vienā telpā,
redzētu, ka pēc noteikta laika kāds paliktu dinamisks, uzņemtos vadību, bet kāds kļūtu
nemierīgs un mēģinātu ietekmēt dinamiku citā virzienā. Ikviens pedagogs ir
piedzīvojis to, ka klases nemierīgākā bērna prombūtnē viņa lomu sāk pildīt kāds
ikdienā kluss un nemanāms bērns.
Tas ir sarežģīts process, kā vara un enerģija nonāk vienas vai otras grupas rokās un kā veidojas klases, kurās mācīties ir stilīgi, disciplīnu un klusumu regulē pat paši bērni, bet ir klases, kurās mācās „tikai zubrilas, lūzeri un vārguļi”. Tāpēc mēs redzam, ka klasēs pēc audzinātājas nomaiņas, kāda bērna aiziešanas vai gluži otrādāk – pienākšanas klāt vai kādām citām pārmaiņām mierīga klase spēj pavisam īsā brīdī pārvērsties par mežoņu baru. Tas pats, starp citu, ir attiecināms arī uz pieaugušo kolektīviem. Līdzsvars ir trausls.
Gan pedagogi, gan bērni ir pārsteigti, cik daudz var izmainīt viens bērns. Kādā klasē, kur pievienojās viens otrgadnieks, klases gudrākie zēni ne tikai kļuva par nesekmīgajiem, bet arī vairāki uzsāka smēķēt.
Ko darīt, ja jūs
esat vecāks bērnam, kurš cieš no negatīvā līdera?
Ja jūsu bērns ir negatīvais līderis, ja skolā pedagogi ir zaudējuši ticību jūsu bērnam, meklējiet vidi, kur bērns varētu parādīt sevi pozitīvā gaismā, kur viņš varētu uzņemties pozitīvā līdera tēlu. Kustīgiem bērniem tie var būt ir jaunsargi, skauti, sporta nodarbības. Iespējams, viņam labāk noderēs nodarbības, kur nav sacensību un vērtēšanas elementu - tādi var būt tehniskās modelēšanas pulciņi, keramikas nodarbības, kur nenotiek sacensību veicināšana un bērnu salīdzināšana.
Meklējiet un rūpīgi vērojiet. Ja viņš atradīs vidi, kur apliecināties pozitīvi, viņam būs vieglāk kontrolēt savas emocijas un rīcību. Pašapziņas stiprināšanai spēlējiet Pasaki sev. Pasaki citiem.
Veiciniet bērna
patstāvību, spēju pašam pieņemt lēmumus, kritiski domāt. Pārskatiet bērna dzīvi, procesus tajā un uzdodiet sev jautājumu - cik daudz kontroles iespēju bērnam ir pār savu dzīvi. Tieši pārlieku
kontrolējošu un pārlieku nekontrolējošu vecāku bērni ir riska grupā. Jūsu uzdevums
nav vadīt bērnu cauri skolai, jūsu uzdevums ir būt kontaktā, atbalstīt, sniegt
padomus, ja tos lūdz un radīt drošības sajūtu, lai tieši jūs būtu pirmais, kas
uzzina, kādi sarežģījumi ir bērnam.
Pārskatiet, cik paredzama un stabila ir bērna dzīve. Ja bērns iet cauri nepārtrauktiem pārmaiņu procesiem, ja viņa dzīvē valda liela nenoteiktība, viņš var meklēt veidus, kā kontrolēt apkārtējo vidi,
Ko darīt, ja jūsu bērns cieš no negatīvā līdera?
Ja negatīvais
līderis ņem virsroku un sāk vērsties pret jūsu bērnu, pavaicājiet savam bērnam,
vai viņam ir nepieciešama palīdzība. Vislabāk būtu sākt ar dažādu taktiku
izskatīšanu. Iesakiet bērnam aprunāties ar skolotāju (jā, starp citu, daudzos
gadījumos tieši bērni ir labi padomdevēji pedagogiem). Aiciniet bērnu izmēģināt
dažādas taktikas. Tās var atrast arī Dusmu kontroles spēles risinājumu kartītēs,
Atpazīsti vardarbību plakātā, kā arī ļoti laba problēmu risināšanas struktūra ir spēlē
Nosargāt internetā. Daudzas ģimenes un pedagogi to izmanto arī ikdienas
situāciju risināšanai
Nezvaniet uzreiz uz skolu vai vecākiem. Ja vēlaties to darīt, izrunājiet ar savu bērnu un lūdziet viņam atļauju, Ja viņš neļauj, respektējiet viņu, jo viņam ir savi iemesli. Iespējams, viņš ir redzējis, kas notika ar bērnu, kurš iepriekš pasūdzējās. Iespējams, viņš jūt atbalstu no jūsu puses un domā, ka pats tiks galā. Ļaujiet viņam pašam meklēt ceļus. Atbalstiet viņu! Tomēr skaidrojiet, ka sūdzēšanās un palīdzības lūgšana ir divas dažādas lietas. Ja ir apdraudēts viņš vai citi, ir jāziņo.
Ko darīt, ja jūs
esat pedagogs, kura klasē dominē negatīvais līderis?
Ja pirmās skolas
dienas bija mierīgas, un tad viss ar katru dienu kļuva sarežģītāk, ir vērts
pieaugušajiem un bērniem atbildību par notiekošo dalīt uz pusēm.
Ikvienam bērnam ir nepieciešam meistarības sajūta. Ja skatāmies no pieaugušo perspektīvas, jāsaprot, kādā vidē šī negatīvā līderība veidojas. Nereti iemesls ir banāls – ir pedagogi, kuri runā par ātru, kuri neseko līdzi, vai bērns mācību vielu saprot. Ir bērni, kuriem šķiet, ka izsmiet skolotāju ir daudz vienkāršāk, nekā pateikt –„Es atvainojos, es nesapratu, ko Jūs teicāt.” Labākajā gadījumā bērns vienkārši pateiks, ka matemātika vai vēsture ir garlaicīga.
Tomēr tas parasti maskē daudzas citas
problēmas - pārāk ātrs vai pārāk lēns
mācību temps, nespēja izsekot līdzi, kompetenču trūkums sadarboties grupā vai
gluži otrādāk – strādāt individuāli utt. Ja bērns nesaņems pozitīvu atgriezenisko saiti, kas labi
padodas, viņš var censties sasniegt meistarību, terorizējot klasesbiedrus vai
pedagogus. Tādos gadījumos palīdz bērna trūkstošo indivduālo kompetenču identificēšana un treniņš.
Pārskatiet, vai
vide ir tāda, lai negatīvajiem līderiem būtu iespējas sevi parādīt arī pozitīvā
gaismā. Ja nav, vai jums ir idejas, kā tādu radīt? Katram bērnam ir
nepieciešams saņemt noteiktu daudzumu uzmanības, noteiktu daudzumu smieklu. Ja
viņš nevarēs to saņemt pozitīvā veidā, viņš smiesies par citiem bērniem un arī par jums.
Pārskatiet
iespējamās motivācijas šādai uzvedībai – vai tā ir saistīta ar bērna
nevēlēšanos izskatītos dumjam klasesbiedru priekšā, jeb viņam vienkārši nav
nekāda priekšstata, kāda ir piemērota uzvedība. Ja viņš negrib zaudēt savu
reputāciju, viņš var vienkārši ņirgāties par jums.
Vērojiet savu uzvedību. Ja uz bērna mēģinājumiem „izgāzt” stundu jūs reaģēsiet pārāk maigi, ignorēsiet to, bērns sapratīs, ka viņš var turpināt. Ja reaģēsiet pārāk asi un nežēlīgi, visa klase,
jūtot viņam līdzi, aizies viņa pavadā. Parasti klase identificējas nevis ar
pieaugušo, bet ar to, kuru soda. Svarīgi ir pamatīt pirmos signālus, kas vērsti pret vienaudžiem. Ja ignorēsiet tos, ar laiku bērns (vai arī visa klase) vērsīsies arī pret jums vai citiem pedagogiem.
Vērojiet savu
emocionālo reakciju. Ja ņemsiet personiski, bērniem būs jautri. Bērni jūs redz
kā tēlu, kā īpašu cilvēku, nevis kā ikdienas cilvēku (tāpēc viņi bieži ir pārsteigti,
ieraugot audzinātāju lielveikalā vai arī pludmalē). Līdz ar to viņi, redzot
emocionālas reakcijas, zaudē orientierus un nereti – arī drošu psiholoģisku
pamatu zem kājām.
Mēģiniet atrast iespēju izrunāties par bērna uzvedību ar bērnu zem četrām acīm. Kā veidot šāda veida sarunas, tā ir atsevišķa tēma, bet būtiskākais ir ļaut runāt pašam bērnam, nereaģēt uz viņa uzvedību, bet spēt lasīt starp vārdiem, saprast viņa motivāciju. Tas izklausās sarežģīti, bet tas ir vienkāršāk nekā stāvēt klases priekšā un klausīties apvainojumos. Arī te var palīdzēt Dusmu kontroles spēle.
Cik iesaistīt vecākus risinājumu meklēšanā?
Iesaistīt vecākus lielākoties ir neproduktīvi, jo, kā jau runājām, klases dinamika nosaka lomas, kādas ieņem bērni, nevis sarunas ar vecākiem. Tajā brīdī, kad bērns sper soli pāri skolas slieksnim, viņa uzvedība un reakcijas mainās, un vecākiem ir mazas iespējas to ietekmēt. Protams, vecāki var modelēt iespējamās situācijas, atbildes reakcijas ar Dusmu kontroles spēles palīdzību, viņi var sadarboties ar skolu bērna trūkstošo prasmju identificēšanā un pilnveidošanā, bet tomēr viņu iespējas ir limitētas. Ja vēlaties mainīt klases dinamiku, jāstrādā ir ar klasi, turklāt vecākajās klasēs labāk noderēs Pasaki sev. Pasaki citiem, jo tā stiprina pašapziņu, palīdz atklāt pozitīvos resursus sevī un citos, iedvesmotiem labiem darbiem.
Lai izturība un iedvesma!