PASĀKUMU TĒMAS
INSTRUMENTI
ATBALSTAM UN SAREŽĢĪTAI UZVEDĪBAI
Pasaki sev. Pasaki citiem
Pozitīvā sarunu spēle palīdzēs veidot sarunas gan lieliem, gan maziem, gan ar sevi un citiem. Spēle būs labs atbalsts skolā, ģimenēs, profesionāļiem, mediatoriem un ikvienam, kuram ir svarīgi uzmundrināt un atbalstīt draugus un kolēģus, bērnus, jauniešus un pieaugušos.
Prasme pateikt citiem kaut ko labu ir viena no vissvarīgākajām sociālajām prasmēm (ja ne vissvarīgākā). Labs vārds īstajā brīdī var pat izglābt dzīvību.
Vardarbība darba vidē. Būtiskākie jautājumi
Kam palīdzēs spēle?
- Uzņēmumu un organizāciju līderiem, personāla speciālistiem;
- Individuālajām un grupu nodarbībām;
- Konsultēšanai, supervīzijai, koučingam, saskarsmes treniņiem, komandas saliedēšanas pasākumiem
- Pašizziņai un citur.
Jautājumi un atbildes krīzē
Brīdī, kad uzņēmums ir krīzē, krīzē, vadītājam un citiem atbildīgajiem cauri galvai šaujas tūkstošiem domu. Vai gluži otrādāk - mēs esam pilnīgā paralīzē. Tomēr krīzes situācijas neļauj ilgi sastingt, jo no tā, ko mēs darīsim (vai gluži otrādāk - izvēlēsimies nedarīt), būs atkarīgas citu cilvēku dzīves un reizēm arī dzīvības.
Jautājumi un atbildes krīzē ir komunikācijas spēle, kas palīdz gatavoties krīzēm, sakārtotu domas krīzē, kā arī palīginstruments komunikācijas strukturēšanai. Kā arī šī var būt lielisks instruments debašu klubiem, spēļu vakariem, kā arī prāta asināšanai mazākās vai lielākās kompānijās.
Izpārdots!
Jūtas. Sajūtas. Emocijas
Tas, ko mēs izjūtam, tiešā veidā ietekmē mūsu rīcību. Jo labāk mēs izprotam savu iekšējo pasauli, jo vieglāk mums vadīt gan savas domas, gan rīcību un saglabāt vēsu prātu arī sarežģītās dzīves situācijās. Un turklāt grūti var būt kontrolēt gan negatīvas, gan arī pozitīvas emocijas.
Savu emociju atpazīšana un apzināšanās ir pirmais solis atbildei uz jautājumu “Kāpēc es jūtos tieši šādi?”. Arī tajos brīžos, kad jūtam trauksmi, sāpes, sastingumu, arī tad, kad ir grūti spert pirmo soli uz priekšu.
Šī spēle būs labs atbalsts sarežģītā situācijās, kad mēs esam zaudējuši orientierus gan apkārtnē, gan sevī, un mēs nezinām, kā mēs jūtamies. Tāpēc atslēgas vārdi ir tik daudz, lai būtu iespējami precīzu raksturojumu, jo nereti jūtu, sajūtu, emociju nosaukšanā vārdā jau ir milzīgs atvieglojums.
Motivācija. Vērtības. Vajadzības
Vērtības kalpo par pamatu mūsu lielākajiem dzīves lēmumiem, tās ietekmē mūsu mērķus un personīgās vajadzības. Taču vērtības, mērķi un vajadzības nav tikai individuālas - tās ir arī nācijām, lielākām cilvēku grupām un organizācijām, gan mazām grupām. Tās var mūs gan satuvināt, gan atsvešināt.
Gan cilvēks, gan organizācija, kurš nav izpratis sevi, savas vērtības, motivāciju un vajadzības, būs kā kuģis bez kompasa un stūres, ko var viegli ietekmēt. Tikai dziļi izprotot un iepazīstot sevi, mēs spējam respektēt citu ceļu, pieņemt atšķirīgo un kopīgo.
Mērķu formulēšana un izpratne ļauj iegūt lielāku kontroli pār savu dzīvi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Cilvēkiem ar kopīgiem mērķiem un vērtībām, ir daudz vieglāk sadarboties, kā arī kopīgais darbs veicas produktīvāk.
Dāvanu karte
Dažkārt ir grūti atrast piemērotākos uzmundrinājuma, pateicības vai novērtējuma vārdus. Varbūt tieši Dāvanu karte var pateikt vairāk?
Izvēlieties sev piemērotāko attīstošo spēli, instrumentu vai biļeti uz pasākumu uzvedība.lv interneta veikalā, kā arī birojā Strēlnieku ielā 9-14, Rīgā.
RAKSTI
Kāpēc ir tik svarīgi veidot iekļaujošu darba vidi, tostarp cilvēkiem ar autismu
Darbs ir nozīmīga cilvēku dzīves daļa, un darbavieta, kurā valda iekļaujoša un atbalstoša attieksme, var ievērojami uzlabot darbinieku labsajūtu un apmierinātību – ne tikai ar pašu darbu, bet ar dzīvi kopumā.
Kā padarīt personāla atlasi autismam draudzīgu?
Ierastās personāla atlases metodes ir izstrādātas neiroloģiski tipisku amata kandidātu sasniegšanai, atstājot neiroatšķirīgos cilvēkus nelabvēlīgā pozīcijā. Aptuveni 80% cilvēku ar autismu nav nodarbināti (Autism Europe, 2024).
Kā kabatzagļi izvēlas savus upurus
Tumšais laiks ir ideāli piemērots kabatzagļiem. Mēs varētu domāt, ka pasaule ir laba un bērnus taču neaplaupa, bet tā īsti nav taisnība..
Nekad nav bijis tik droši dzīvot kā tagad (par spīti tam, ko raksta medijos). Tas, ka jūs neesat...
Vardarbība pret pedagogu
Vairākās skolās ir gadījies novērot tik cinisku bērnu attieksmi pret pedagogiem, ka acis izplešas un asinis sāk vārīties. Jā, ir būts arī klasēs, kur pedagogi joprojām ar lineālu sit pa pirkstiem nepareizo atbilžu sniedzējiem, bet par to ir runāts daudz.
Kāpēc no vardarbības cieš tieši jaunie darbinieki?
Vai zinājāt pret 19% darbinieku vardarbība tiek īstenota jau pirmajās dienās? Tas gan ir ASV pētījums, bet nav ilūziju, ka Latvijā varētu būt pozitīvāk). No vardarbības var ciest ...
Kā tur īsti ir ar tiem līderiem
Šis pavasaris uzvediba.lv pagāja emocionālās vardarbības zīmē tieši starp pieaugušajiem, un mēs no Swedbank saņēmām dāvanā grāmatu Sapiensi par mūsu dalību Uzņēmēju pieredzes dienās, kur veidojām darbnīcu tieši par ...
Kā ikdienā atšķirt verbālu agresiju no pamatotas?
Kā atšķirt konfliktu no vardarbības?
Tieši spēja atšķirt šīs lietas ļauj saprast, kādās situācijās mēs kādam palīdzam izaugt un kādās – nodarām nozīmīgu kaitējumu.
Kā paveikt sarežģītus un šķietami nepaveicamus darbus
Ir bērni (un arī pieaugušie), kuri novilcina darbu uzsākšanu, jo viss izskatās biedējošs un nepaveicams –Es nelasīšu to biezo grāmatu!”, „Tas nav sacerējums, bet vesels romāns!”
Emocionālās vardarbības signāli
Vairāki emocionālās vardarbības signāli, kam ir vērts pievērst uzmanību jau pirmajā skolas dienā. Mīļie vecāki, esiet vērīgi arī tad, ja tas neskar tieši jūsu bērnu, jo ikviens bērns var būt nākamais!!!
Kā tas izskatīsies, ja pateikšu Nē?
Stāsts A. Vadības komanda lielā organizācijā, kura strādā attālināti, saņem e-pastu ar aicinājumu tikties uz konfidenciālu klātienes sapulci. Pēc ilgām pārdomām viens komandas dalībnieks uzraksta pieklājīgu vēstuli ar lūgumu vai nu sapulci atlikt vai ...
Kā pasargāt sevi un citus no toksiskas rīcības kolektīvā
Par to, kā kolektīvā sākas emocionālā vardarbība, kā tā maina mūs un cilvēkus blakus, kā to atpazīt un ko darīt - uzvediba.lv vadītājas Līgas Bērziņas sarunā ar Uguns skola vadītāju Lauru Dennler.
