PASĀKUMU TĒMAS

Spēja pateikt Nē un arī respektēt citu Nē ir būtiska dzīves prasme, jo tā tiešā veidā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Tas ir stāsts par spēju sargāt savas robežas un respektēt citu robežas ne tikai bērnībā, bet visas dzīves garumā.

Jautājums par Nē ir būtisks ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Turklāt pieaugušajiem, kurš nemāk pateikt Nē, būs grūti iemācīt to bērnam.

Vebinārā apskatīsim šādas tēmas:

• Kāpēc bērnam jāmāk pateikt Nē? Jeb kā “ērtie” bērni izaug par nelaimīgiem “ērtiem” pieaugušajiem?
• Nē, sevis apzināšanās un savu robežu apzināšanās. Kā mācīt to bērniem un jauniešiem, kā mācīties to pašam?
• Kur salūzt mūsu Nē? Kāpēc ir tik grūti pieņemt otra cilvēka sāpes un diskomfortu?
• Sākam ar maziem soļiem, maziem izmērāmiem mērķiem.
• Kā mācīt respektēt citu Nē, jeb kāpēc atraidījumi tik ļoti sāp? Ko darīt, ja bērns un jaunietis uz atraidījumiem reaģē tik agresīvi, ka citiem bail teikt Nē?
• Mazi, praktiski soļi lieliem Nē dažādām ikdienas situācijām un lielākiem dzīves notikumiem.
• Nē un vainas apziņa. Ko darīt ar to?
• Nē kā vardarbības prevencijas instruments.

Sodīšana ir bīstama zona – jo vairāk spēka mēs pielietojam, jo vairāk spēka vajadzēs nākotnē. Vienā brīdī pieaugušajiem varētu rasties mānīga ilūzija, ka nekas cits kā kliegšana un citas skarbākas metodes nestrādā, līdz viņi paši jūtas bezspēcīgi un zaudējuši kontroli pat pār sevi.

Robežas ir vajadzīgas bērna veselīgai attīstībai, un vislielākie izaicinājumi rodas vidēs, kur pieaugušajiem ir grūtības robežas komunicēt bērnam saprotamā veidā. Pārāk maz un pārāk daudz robežu var izraisīt bērnā lielu trauksmi un nozīmīgas uzvedības problēmas.

Vebinārā apskatīsim šādas tēmas:

• Kas ir robežas, kāpēc tās ir vajadzīgas, kādas tās ir vajadzīgas?
• Vai mēs saprotam un vai pats bērns saprot, ko var darīt un ko nevar darīt?
• Kā runāt par noteikumiem un robežām?
• Ko īsti bērns signalizē ar nepieņemamu uzvedību? Kā izprast viņa uzvedību?
• Ko darīt, ja uzvedības problēmas atkārtojas atkal un atkal?
• "Es ar viņu visu laiku runāju, bet tas nepalīdz" – kāpēc runāšana nepalīdz? Tā patiešām arī var nepalīdzēt!
• "Kaitinoša uzvedība - bīstama uzvedība". Kā īsti disciplinēt bērnu un kad?
• Izskatās, ka bērns speciāli uzvedas kaitnieciski... opozicionāla uzvedība un citi ļoti sarežģīti uzvedības modeļi.
• Sods un izglītības iestāde - kas ir kopīgs un kas atšķirīgs ģimenē? Kā palīdzēt pedagogiem, kuri jūtas bezspēcīgi?

Agresīvas uzvedības izpausmes var būt ļoti dažādas – tā var būt gan fiziska agresija, gan verbāla agresija, gan arī pasīvā agresija. Pie agresijas nevar pierast un arī nevajag pierast. Katra  nākamā reize ir kā šoks, pārsteigums, un atstāj pieaugušos jautājumos – ko varēja darīt savādāk? Kā to novērst, nepieļaut, kā palīdzēt?

Lai gan pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka agresīva uzvedība – tas ir par bērnu, tomēr neapzināmies, kā un cik daudz mēs kā pedagogi un vecāki bērna agresiju mazinām vai veicinām. It īpaši tas ir būtiski vidēs, kur bērns uzvedas atšķirīgi, piemēram, viņš ir agresīvs tikai izglītības iestādē, bet mājās viss ir kārtībā. Vai otrādāk. Lai gan nereti agresīva uzvedība ir tieši speciālistu jautājums, un ir vērts bērnu parādīt speciālistam, tomēr ir soļi, kā mēs varam palīdzēt vismaz mazināt uzvedības problēmu epizošu skaitu vai to spēku.

Vebinārā aplūkosim šādas tēmas:

• Agresija pret pārējiem – kāpēc bērns dara pāri citiem? Vismaz dažas hipotēzes.
• Agresīvas uzvedības cikls – kā pamanīt, ko darīt, kā palīdzēt bērnam kontrolēt savas emocijas un savu rīcību?
• Agresīva uzvedība – deeskalācija. Ko darīt, kad bērns jau “plosās”?
• Kā palīdzēt nomierināties, kā rīkoties pēc tam?
• Autoagresija, jeb kāpēc bērni dara pāri sev? Kā palīdzēt?
• Pasīvā agresija.
• Kā vide ietekmē agresīvu uzvedību? Fiziskā vide.
• Kāpēc citiem bērniem ir “interesanti” kaitināt viegli sakaitināmus bērnus? Ko darīt?
• Mazi soļi, kas varētu palīdzēt mazināt agresijas epizodes.

Ir sācies noslēdzošais mācību posms, bet daudziem bērniem un jauniešiem joprojām nav izdevies saņemties izlabot savas sekmes, pabeigt projektu darbus un īstenot citas apņemšanās. Reizēm pat izskatās, ka viņi dara visu iespējamo, lai nedarītu nepieciešamo.

Novilcināšana jeb prokrastinācija ir moderns vārds, kas raksturo atlikšanu, nespēju saplānot laiku. Atklāti sakot, daudzi pieaugušie nav iemācījušies plānot laiku, un, iespējams, šis vebinārs palīdzēs arī viņiem saprast gan sevi, gan savus bērnus.

Vebinārā "Novilcināšana un laika plānošana" izskatīsim šādas tēmas:

• Laika uztveres psiholoģija – kā mēs katrs uztveram laiku, kā personiskā laika uztveres izpratne var palīdzēt?
• Laika plānošana kā ieradums – kāpēc nestrādā viena universāla formula?
• Kā vecāki var palīdzēt laika plānošanas ieradumu veidošanā.
• Kas ir novilcināšana?
• Mazi, praktiski knifi vides iekārtošanai produktīvam darbam.
• Laiks un motivācijas formulas.
• Laika zagļu meklējumos.
• Atkarība no adrenalīna? Kāpēc citiem ir daudz vienkāršāk darīt visu pēdējā brīdī?

Daudzi bērni, jaunieši (un arī pieaugušie) vilcinās uzstāties, sarunāties, jautāt, baidoties, ka tas viņiem liks izskatīties muļķīgi. Viņi uztraucas, ko par viņiem padomās. iespējams, viņi nemaz nedomā, bet vienkārši jebkura sociāla situācija viņus padara trauksmainus. pat telefona zvans. Tā rezultātā viņiem visa dzīve var sākt izskatīties pēc apdraudējuma, un viņi var sākt izvairīties no tik daudzām situācijām, cik iespējams.

Vebinārā "Sociālā trauksme" runāsim par tādām tēmām kā:

• Kā rodas sociālā trauksme?
• Ja bērnam vai jaunietim ir bail no noraidījuma…
• Biedējošie scenāriji galvā un kāpēc tam nav nekāda sakara ar intelektu. Gluži otrādāk - kāpēc tieši ļoti gudri cilvēki mēdz būt tik trauksmaini?
• Praktiskas idejas sociālās trauksmes mazināšanai.
• Kā palīdzēt veidot veselīgu draudzību, izvēlēties atbalstošas sociālās grupas?
• Praktiskas idejas veselīgas identitātes veidošanai un stiprināšanai.
• Ko darīt ar visām savām domām un emocijām? Kā mācīt dažādas domāšanas stratēģijas?
• Kāpēc iedrošināšana parasti nepalīdz? Kas tad īsti palīdz sociālajai trauksmei?

Impulsīviem bērniem ir sarežģīta dzīve, jo, neskatoties uz intelektu, viņiem ir grūti koncentrēties mācībām, veidot veselīgas attiecības, viņi nogurst pat paši no sevis. Impulsivitāte var apdraudēt ne tikai priekšmetus, bet arī bērna un apkārtējo veselību.

Vebinārā "Impulsu kontrole" izskatīsim šādas tēmas:

• Kas ir konfliktogēni, jeb kāpēc bērns uz noteiktiem kairinājumiem reaģē tik asi?
• Kā samazināt impulsivitātes epizodes un spēku? Deeskalācija.
• Kad impulsivitāte un agresija jau veidojas kā ieradums...
• Ja bērnam viegli uzsākt konfliktus, bet grūti no tiem tikt ārā (pat nenozīmīgi strīdi parasti beidzas ar fizisku vardarbību vai priekšmetu mešanu).
• Impulsu kontrole un draudzība.
• Impulsivitāte un digitālā pasaule.
• Kā emociju atpazīšana un nosaukšana var palīdzēt?
• Kā palīdzēt impulsīviem bērniem - praktiskas stratēģijas dažādiem vecumiem?
• Kā palīdzēt sev, kad jau paši paliekam impulsīvi...

Konfliktu risināšanas prasme ir sarežģīta. Tas ir arī iemesls, kāpēc  vecāku – “Dzīvojiet draudzīgi!” un pedagogu “Beidziet kašķēties un viens otru kaitināt!” nestrādā. Draudzība un naids parādās aktivitātēs. Tā ir labā ziņa, jo mēs paši varam plānot aktivitātes, kas var palīdzēt uzlabot attiecības.

Šoreiz vebinārā sniegsim dažādas aktivitāšu idejas, kā mazināt konfliktu apjomu starp vienaudžiem, kā veicināt bērnu un jauniešu sadraudzēšanos. Jūs noteikti jau esat pamanījuši likumsakarības – jo vairāk bērni un jaunieši konfliktē, jo biežāki un intensīvāki šie konflikti ir. Un pretēji – jo ilgāk ir miers, jo draudzīgāki un pieņemošāki viņi ir viens pret otru. Tāpēc mums jāpanāk, lai bērni konstruktīvi sadarbojas iespējami ilgi.

• Kādas spēles, rotaļas, aktivitātes veicina konfliktus un kādas – mazina?
• Kuram pieder vara vienaudžu grupā? Spēka un varas spēles un rotaļas, kas parasti biedē vecākus un pieaugušos.
• Bērni ienīst viens otru. Ko darīt, kas palīdz? Kas to tieši un netieši veicina?
• Idejas spēlēm un rotaļām ģimenēs, kur bērni ir ar lielu vecumu starpību.
• Kā ar dažādu aktivitāšu palīdzību mācīt problēmu risināšanas prasmes?
• Aktivitātes, kuras palīdzēs uzturēt klusumu.
• Interesantas idejas, kā iesaistīt bērnus ikdienas darbos.
• Spēles, rotaļas un aktivitātes trauksmes mazināšanai.

Uzvediba.lv vebināros aizvien vairāk ir dzirdams satraukums, ko darīt, ka bērni visu dienu ir ekrānos. Jo mazāk kustību, jo mazāk ir vēlēšanās kustēties, jo vairāk krītas sekmes, viņi ir noguruši un frustrēti. Lai gan izskatās, ka viņi cenšas mācīties, bet tik un tā koncentrēšanās spējas un arī sekmes krītas.

Šis vebinārs būs interesants gan pedagogiem un vecākiem, gan tiem, kuri strādā ar bērnu individuāli, gan arī tiem, kuri darbojas grupās.

• Kā palīdzēt bērniem un jauniešiem (un arī pašiem pieaugušajiem) sevi disciplinēt darbam pie ekrāna?
• Kādas ir interesantas un jēgpilnas aktivitātes dažādos vecumos palīdz novērst domas no ekrāniem?
• Kādi ģimenes rituāli palīdzētu samazināt ekrāna laiku?
• Kādas aktivitātes pedagogiem palīdzētu nodrošināt bērnu lielāku koncentrēšanos mācībām?
• Dinamiskās pauzes.
• Aktivitāšu idejas, kas ceļ enerģijas līmeni, un aktivitāšu idejas, kas palīdz enerģijas līmeni samazināt.
• Īsas un vienkāršas aktivitātes garastāvokļa uzlabošanai.

Sensorā pārslodze ir viens no nozīmīgākajiem uzvedības problēmu iemesliem. Bērni, kuri stresā zaudē sava ķermeņa sajūtu, var sevi savainot, apzīmēt, sev kost, skrāpēt, izprovocēt kautiņus utt. Bērni, kuriem ir paaugstināts taustes jutīgums, var izvairīties no noteiktām aktivitātēm, pat tādām kā rakstīšana, darbs ar plastilīnu, kas var aizkavēt viņu attīstību un ietekmēt sekmes.  Ja jums ir bērni, kurus ir grūti nomierināt nogurumā, kurus nedrīkst apskaut, kad viņi ir sakreņķējušies, tad šajā vebinārā  noteikti  atradīsiet kādas idejas un arī izskaidrojumus bērna uzvedībai.

Mums jau ir bijis sensorās uzvedības vebinārs, kas daudziem vecākiem ir palīdzējis izprast sava bērna uzvedību, bet šajā vebinārā saudzīgi spersim soli tālāk – apskatīsim idejas, kā ar spēļu, rotaļu un citu aktivitāšu palīdzību mēs varētu kaut nedaudz mazināt negatīvo spriedzi. 

• Pavisam īsi par sensoro pārslodzi.
• Lielākās sensoro grūtību grupas.
• Kāpēc spēles un rotaļas tik labi strādā?
• Taustes, redzes, garšas, smaržas, skaņas rotaļu un spēļu idejas;
• Kustības, līdzsvara, sīko pirkstu motorikas aktivitātes.
• Kā nomierināt sensori jutīgu bērnu, kad viņš izskatās nenomierināms?

Arī pieaugušie nereti saprot, ka konfliktos ir reaģējuši pārāk strauji, bet jauniešiem un bērniem konflikti sagādā vēl lielāku izaicinājumu. Tomēr šīs prasmes ir nozīmīgas gan kvalitatīvai draudzībai, gan arī veiksmīgai karjerai un attiecībām. Konfliktos lielu lomu spēlē tas, vai mēs saprotam sevi, saprotam savas emocijas, kas šajā brīdī rodas, un spējam paskatīties uz situāciju no dažādām perspektīvām.

Vebinārā izskatīsim šādas tēmas:

• Kāpēc emocijas ir tik grūti atpazīt?
• Kāpēc emociju atpazīšana, nosaukšana vārdā strādā tik maģiski attiecībā gan uz lieliem, gan maziem?
• “Iegāju konfliktā un netieku ārā.” Kāpēc ir bērni (un reizēm arī pieaugušie), kuriem katrs konflikts beidzas pat ar fizisku vardarbību.
• Konfliktu divstūri, trijstūri un daudzstūri. Kāpēc cilvēkiem patīk konfliktos ievilkt citus?
• “Sastrīdējos ar kādu savā galvā. ”Kāpēc un kā tas notiek?
• Konfliktu līmeņi un emocijas. Kāpēc citi strīdi dziedē un stiprina, bet citi ievaino tā, ka sāp gadiem?
• Kas īsti ir tas daudzinātais “Konflikts kā resurss”? Kāpēc citi paniski baidās no konfliktiem un netic, ka tie ko atrisinās? Kā veidot attiecības ar šiem cilvēkiem?

Mērķtiecība, spēja sevi pašdisciplinēt veido mūsu raksturu, bet raksturs veido mūsu likteni. Šī noslēdzošā tēma ir tieši mirklī, kad izliek atzīmes par pirmo pusgadu, un kopīgi izskatīsim dažādas formulas, kā kopīgi ar bērnu un jaunieti izrunāt, kas izdevās, kas neizdevās un kāpēc. Kā veidot sarunas, kā kopīgi nospraust nākamos mērķus un kā sekot, lai tie arī īstenotos ilgāk par janvāra pirmajām divām nedēļām :)

Vebinārā izskatīsim šādas tēmas:

• Kāpēc grandiozie plāni un apņemšanās tik viegli izgaist? Kā tos pārvērst reālos plānos un rīcības soļos (tas nav grūti, tikai jāsaprot nedaudz psiholoģija)?
• Kā runāt par mērķiem? Kā domāt par mērķiem?
• Augšanas sāpes, diskomforts un kļūdas. Kā vecākiem ļaut bērnam kļūdīties, kā neiejaukties bērna augšanā?
• Naudas krāšana un citi veselīgi finanšu ieradumi visai dzīvei.
• Kā veidot sarunas par sensitīvām, sarežģītām tēmām? Esat gatavi runāt ar saviem jauniešiem arī par atkarībām? Motivējošo interviju formulas un citas struktūras.
• Kāpēc negatīvi ieradumi nostiprinās ātrāk kā pozitīvi?
• Ko mēs darām, kad neviens neskatās? Kas ir paškontrole?
• Mūsu neredzamie ieradumi.

Lai kolektīvā veidotos augsne vardarbībai, ir nepieciešami vismaz divi – kāds, kurš pārkāpj robežas un kāds, kuram  nav prasmju vai interešu robežas uzstādīt. Šo prasmi mēs kopjam visu dzīvi, un tā noderēs visu dzīvi.

Robežu vebinārā izskatīsim šādas tēmas:

• Ja dzīvē kas nestrādā, ir vērts pārskatīt robežas. Kā mācīt atpazīt dažādus robežu veidus un veikt robežu auditu (laika, komunikācijas, personiskās telpas, emociju robežas utt.)
• Mēs robežas sargājam ar Nē. Kā mācīt pateikt Nē?
• Bērnu izmanto, ņem lietas un neatdod, dara pāri. Kā palīdzēt?
• Kāpēc tieši labajiem, “ērtajiem” bērniem tik daudz dara pāri? Kādas prasmes viņiem trūkst?
• Praktiskas aktivitāšu idejas mājās un izglītības iestādē robežu jautājumu apguvei.
• Bērns nespēj ievērot robežas. Kā mācīt tās soli pa solim?
• Kāpēc robežas jāmāca visam kolektīvam arī tad, ja dara pāri vienam?
• Robežas un vardarbības signāli.

Paškontrole nepieciešama, lai apkopotu enerģiju un motivāciju virzīties uz mērķi, kā arī impulsu kontrolei.  Ne visiem (arī pieaugušajiem) tas izdodas īpaši viegli. Paškontrole ir sarežģīta tēma, jo bērnam ir jāmācās kontrolēt daudzi aspekti, piemēram, savi impulsi, uzmanība, griba, emocijas (gan negatīvās, gan pozitīvās), uzvedība utt.

Paškontroles vebinārā izskatīsim šādas tēmas:

• Paškontrole un ikdienas apņemšanās labāk mācīties, sakārtot istabu, sākt sportot utt. 
• Kāpēc vienkāršas lietas nemaz nav tik vienkāršas?
• Kā uzstādīt mazus un lielus mērķus?
• Kā motivēt bērnus, kā palīdzēt viņiem motivēt sevi?
• Kā trenēt gribasspēku un pacietību?
• Kāpēc labās apņemšanās saglabāt mieru saplīst kā ziepju burbuļi?
• Impulsivitāte un fiziska agresija. Lamāšanās, solījumu neturēšana un citi sarežģītas uzvedības modeļi
• Kā pieaugušie palīdz un traucē paškontroles prasmju apguvei?
• Bērnu kaitina. Kā palīdzēt saglabāt mieru?

Ikviens vecāks un skolotājs ir brīnījies, kāpēc kāds paspēj tik daudz, bet kāds nespēj tikt galā ar pašu minimumu; kāpēc viens spēlējas un tad meklē laiku mācībām, kamēr otrs nespēj spēlēties līdz nav paveikti pienākumi; kāpēc bērns novilcina visu un tad pats ir paralizēts no darāmo darbu apjoma un galu galā neizdara neko.

Vebinārā “Laika plānošanas formulas” aplūkosim šādas tēmas:

• Kā mācīt bērnam ne tikai pulksteni, bet arī laika izjūtu?

• Laika izjūta un trauksme. Kāpēc vieni spēj strādāt tikai trauksmē, bet citus tā paralizē?
• Perfekcionisma spēks un vājums.
• Darbu plānošanas formulas individuāli un ģimenei.
• Kāpēc ikviena plānošanas pieeja ar laiku paliek neefektīva? Kā meklēt jaunas?
• Labas aplikācijas laika strukturēšanai bērniem (un pieaugušajiem).
• Kādas motivācijas formulas var palīdzēt trenēt laika izjūtu?
• Kāpēc pielāgošanās pārmaiņām mēdz būt tik sarežģīta?

To ka bērnam ir noritējusi adaptācija, var pamanīt oktobra beigās. Turklāt adaptācijas grūtības var izpausties ne tikai kā eksplozīva uzvedība, bet arī kā noslēgšanās sevī, līdz ar to pieaugušajiem ir jābūt ļoti vērīgiem. Visgrūtāk jaunās vidēs adaptējas bērni (un arī pieaugušie), kuriem ir neelastīgi domāšanas un uzvedības modeļi, un visgrūtāk ir pieaugušajiem, kuriem tas ir savlaicīgi jāpamana un jāatrod sadarbības formulas, līdz nav sākusies fiziska agresija

• Kā veidot sarunu ar bērnu, lai saprastu, kas īsti notiek bērna sirsniņā
• Idejas pedagogiem, kā saprast, vai bērns ir iekļāvies?
• Neelastīga uzvedība un impulsu kontroles grūtības. Ko darīt?
• Negatīvi domāšanas modeļi, izteikta melnbaltā domāšana, vai nu es vai neviens,
• Kāpēc neelastīga uzvedība un domāšana nereti (un visbiežāk) rezultējas fiziskā agresijā?
• Kāpēc bērnam grūti pamēģināt jaunas lietas, un kā palīdzēt viņam?
• Ko darīt, ja bērnam grūti pielāgoties pat vismazākajām pārmaiņām?
• Jautri veidi, kā veidot elastīgāku domāšanas un uzvedības modeli
• Kā palīdzēt bērnam ar nefleksiblu uzvedību dažādās vidēs

Tehnoloģijas bērniem un jauniešiem sniedz bezgalīgas iespējas izglītoties, attīstīt dažādas prasmes, bet tās ir arī bīstamas, jo  nenobriedušu prātu ir viegli ietekmēt gan domāšanas, gan uzvedības līmenī. Jāmācās ir arī pieaugušajiem, turklāt ātri, jo no tā var būt atkarīga ne tikai bērna mentālā veselība, bet tas var ietekmēt arī drošību.

• Atkarības mehānismi un pazīmes. Kad daudz jau ir par daudz?
• Pavisam praktiski padomi, kā mācīt bērnam par kiberdrošību
• Dzīve sociālajos tīklos – kas īsti tur notiek? Kādi ir brīdinājuma signāli bērna drošībai, kā izrunāt ar viņu par to?
• Kā veidot veselīgu dienas režīmu, kā veidot noteikumus skolā un mājās par ierīču lietošanu?
• Bērns ienīst visu pasauli, kad viņam noņem ierīces? Kas īsti notiek un ko ar to darīt
• Lieliskas lietas, ko darīt ekrānos
• Lieliskas lietas, ko darīt ārpus tiem

Vai zinājāt, ka izmainīts sensorais jutīgums ir viens no galvenajiem uzvedības problēmu iemesliem? Un daudzas problēmas var atrisināt, nevis mēģinot mainīt bērnu, bet veicot pavisam nelielus pielāgojumus vidē. Pastāstīsim, kā saprast bērna uzvedības izaicinājumus un kā palīdzēt bērniem, kuriem ir grūti nosēdēt visu nodarbību pie galda. Kā palīdzēt bērniem, kuriem traucē pat nelielas skaņas vai taisni otrādāk – kā palīdzēt, ja bērns runā ļoti skaļi vai taisa lielus trokšņus. Kā palīdzēt bērniem, kuri ir ļoti rūpīgi un uzdevumus pilda daudz lēnāk par citiem un kā palīdzēt bērniem, kuri tik strauji, ka tos ir grūti strukturēt darbam utt. Būs daudz praktiski padomi dažādiem bērniem un dažādām situācijām.

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-148.

Motivācijas jautājumi ar katru gadu paliek aizvien sarežģītāki, jo ir bērni, kuri neko negrib, ir bērni, kuri vēlas visu, ir bērni, kuri atsakās darīt jebko, ja viņš jūt kaut mazāko spiedienu. tas viss padara trauksmainus gan pieaugušos, gan pašus bērnus.

• Kā motivēt bērnu laikos, kad ir tik viegli pakļauties apkārtējiem impulsiem un kairinājumiem, un kad izvēļu ir tik daudz?
• kādas vispār ir motivēšanas iespējas, un kā piemeklēt piemērotāko savam bērnam?
• kā motivēt bērnu organizēt savu laiku un savus darbiņus jau no mazotnes?
• bērns neko negrib, nezina, ko grib - kad visa jau ir par daudz...
• murgs ar nosaukumu "mājasdarbi"
• kur paliek pašmotivācija?
• ko darīt, ja gribas sodīt bērnu? Kādas konsekvences varētu palīdzēt un kādas - demotivē un pasliktina attiecības pavisam?

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-138.

• Šķiršanās trauksme, bailes no tumsas un mošķiem zem gultas un citas biežākās trauksmju grupas;
• Trauksme un bailes kā superspēja. Kā palīdzēt bērnam ieraudzīt pozitīvo savos domāšanas un uzvedības modeļos?
• Mazi soļi lielas trauksmes mazināšanai ikdienā. Protams, arī spēles un rotaļas trauksmei;
• Kā palīdzēt trauksmainiem bērniem priecāties un baudīt dzīvi?
• kā palīdzēt pietuvoties bailēm, jeb kāpēc izvairīšanās no trauksmes to palielina?
• Kā mācīt (un kopīgi mācīties) relaksācijas stratēģijas;

Skola – tas nav stāsts tikai par lasītprasmi, matemātiku utt. Tas ir arī stāsts par spēju nosēdēt skolā, spēju sekot līdzi pedagogam, spēju ignorēt kaitinošu uzvedību, spēju sadarboties, lūgt palīdzību, palīdzēt, spēju atpazīt vardarbību un neiesaistīties konfliktos utt. Kādas prasmes nepieciešamas, lai bērns skolā justos labi un kā tās trenēt mājās jau vasaras laikā?

• Kādas prasmes nepieciešamas skolā un kā tās trenēt mājās vasarā?
• Kāpēc sociālās prasmes ir svarīgākas par lasītprasmi un rakstītprasmi?
• Prasme atpazīt sociālās situācijas, problēmu risināšanas prasmes, spēja pamanīt citu cilvēku jūtas un intereses, draudzēšanās prasmes un utt. Kā palīdzēt tās apgūt viegli un vienkārši?
• Prasmes veidot attiecības ar vienaudžiem (arī ar kaitinošiem);
• Sadarbības prasmes;
• Impulsivitāte, koncentrēšanās grūtības un citi izaicinājumi. Kā trenēt pacietību?

Ir bērni (un arī pieaugušie), kuri tik ļoti pārdzīvo par kļūdām un zaudējumiem, ka tas izdedzina viņus. Viņus nesaprot ne draugi, ne vecāki, un viņi var savā trauksmē justies ļoti, ļoti vientuļi. Ir atkal cilvēki, kuri vispār nemācās un nespēj mācīties no savām kļūdām, un tāpēc atkal un atkal sastop vienus un tos pašus grābekļus. Līdzsvaru mēs mācāmies visu dzīvi, un bērni to mācās no mums.

Vebinārā izskatīsim šādas tēmas:

• Kas notiek ar mums, kad ļoti, ļoti negribas zaudēt?
• Kā mācīt zaudēšanas mehānismus, kāpēc tas ir tik būtiski dzīvei, veselīgām attiecībām un mentālajai veselībai?
• “Gribu būt visur pirmais, bet kāpēc neviens ar mani nedraudzējas?”.
• Perfekcionisma slazdi.
• Statusa trauksme – kāpēc citiem cilvēkiem ir bail uzvarēt; kāpēc viņi atkāpjas no savas veiksmes pēdējā mirklī?
• Zaudēju, jo negribas citus sāpināt un zaudēt draugus. Ērtie bērni jeb, kā pārlieku liela empātija un domāšana par citiem traucē veidot savu ceļu.
• Uzvara, zaudējumi un pašapziņa. Kas notiek, kad mēs identificējamies ar savām veiksmēm un zaudējumiem?
• Salīdzināšanas un salīdzināšanās mānija.

Bērnam pasliktinās sekmes? Viņam ir parādījušies draugi, kas negatīvi ietekmē viņa uzvedību un ikdienas ieradumus? Viņš visu laiku bija draudzīgs bērns, bet tagad ir sācis izturēties rupji pret vienaudžiem un pieaugušajiem? Bērns vakarā nevis mācās vai atpūšas, bet domā, ko par viņu teiks, ko atbildēt, kā izturēties?

• Pozitīvais spiediens un negatīvais vienaudžu spiediens
• Kāpēc bērns ir gatavs uz visu draudzības dēļ?
• Kāpēc bērns dara lietas, kuras patiesībā nevēlas darīt?
• Kāpēc bērns “iepinas” neveselīgās kompānijās
• Vienaudžu spiediens un vardarbības veidi
• Kāpēc citi bērni veselīgi turas pretī vienaudžu spiedienam, toties citus tas ietekmē?
• Kādas prasmes un iemaņas palīdzēs pretoties negatīvam vienaudžu spiedienam?

Mēs esam bijuši daudzās skolās, un risinājuši daudzus stāstus, un zinām to bezspēcību, kas pārņem pedagogu, kad viņa virzienā lido grāmatas, pat krēsli, kad bērni atļaujas visu, bet pēc piezīmēm seko telefona zvans un viņam klausulē kliedz satrakoti vecāki. Kad nākamajā dienā bērns klases priekš skolotājam kliedz sejā "Ko tu maniem vecākiem sa***rsi?!?"

Mēs zinām, ka jaunie pedagogi neaiziet no skolām tāpēc, ka mazas algas, bet viņi nav gatavi tam, kas notiek klasēs, viņi nav gatavi tam, kas notiek starp kolēģiem, tam, ko viņi piedzīvo vecāku sapulcēs un individuālās sarunās ar viņiem. Sauksim lietas īstajos vārdos - tā ir vardarbība.

Uzvediba.lv viens no klusajiem uzdevumiem ir atjaunot pedagoga amata prestižu, stiprinot pedagogus un sniedzot praktiskus padomus un palīdzību sarežģītās situācijās. Jo nelaimīgiem pedagogiem būs nelaimīga klase. Un izaugs nelaimīgi bērni, kuriem pēc gadiem arī augs nelaimīgi bērni. Tāpēc ir jārunā par šo tēmu, un liksim kopā idejas, pieejas, risinājumus.

Šajā vebinārā izskatīsim šādas tēmas

• Kā vardarbība klasē sākas, noslēdzas un sākas no jauna?
• Kā veidojas tāda klases kultūra, kur bail ieiet pat pedagogam?
• Kāpēc vienam pedagogam izdodas sastrādāties ar klasi, bet citiem ne? Ko tas signalizē?
• Kāpēc un kādos gadījumos nepalīdz individuālas sarunas ar bērnu?
• Vardarbīgs audzēknis? Vardarbīga, dominējoša grupa? Toksiska visa klase? Kas ir kopīgs, kas atšķirīgs palīdzības stratēģijās?
• Praktiskas stratēģijas visai klasei, grupām un individuāliem jauniešiem.
• Kas notiek vardarbīgu bērnu galvās, jeb kāpēc parasti nepalīdz vecāku iesaistīšana un reizēm tas pat situāciju pasliktina?
• Sarežģīti vecāki...

Dzīvē nav iespējams iztikt bez konfliktiem, jo reizēm konflikts ir vienīgais veids, kā nospraust veselīgas robežas, aizstāvēt savas intereses, pasargāt sevi un citus. Cilvēki, kuri spēj veiksmīgi atrisināt konfliktus, daudz mazāk cieš no vardarbības un paši iesaistās vardarbībā. 
Un konfliktēt mēs mācāmies jau no bērnības. Kā to mācīt maziem bērniem, lielākiem bērniem, kā mācīties pašiem?

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-136.

Ar jauno kompetenču pieeju spēja sadarboties kļūs svarīgāka kā nekad. Un tas, kas vienam padodas intuitīvi citam ir jāmāca matemātiski - soli pa solim.

• Būtiskākās prasmes kvalitatīvam grupu darbam;
• Viņi visi ir lēni un dumji! - "gudrs bērns" automātiski nenozīmē "laimīgs bērns". Kāpēc gudri bērni mēdz būt vientuļi skolā?
• Mazas un lielas lietas, kā bērns var zaudēt draugus pirms draudzības sākuma;
• Nespiedies man virsū! Runā klusāk! - kā sensorās grūtības var traucēt konstruktīvai sadarbībai;
• Kā palīdzēt kautrīgiem un ļoti kautrīgiem bērniem?
• Kā palīdzēt neelastīgiem bērniem?
• Kā palīdzēt bērniem ar negatīviem domāšanas modeļiem un izteiktu melnbalto domāšanu?

Nav, patiešām nav tādi bērni, kuri no rīta pamostas un domā, kā kādam sabojāt dienu. katrai uzvedībai ir sava funkcija un savs mērķis.

Ir bērni, kuriem ir uzvedības izaicinājumi mājās, un vecāki ir pārsteigti, cik labi bērns uzvedas izglītības iestādē. bet mēdz būt arī otrādāk - mājās viss ir kārtībā, bet no bērnudārza vai skolas nāk bezgalīgi garas sūdzības par uzvedību.

Plānotais saturs:

• Agresīva uzvedība kā funkcija. Kādi ir uzvedības mērķi?
• Ko darīt, ja agresijas lēkmes jau ir paredzamas?
• Vides ietekme uz uzvedību - kāpēc vienā vidē bērns ir konstruktīvs, bet otrā lietas iet pa gaisu?
• Liela klase un bērns ar uzvedības problēmām tajā? Pieredzes stāsti ar laimīgām beigām Latvijā.
• Bērni nesāk uzvesties izaicinoši pirmajā dienā, jeb kā tiek pārbaudītas pedagogu robežas. Izaicinoša uzvedība kā klases kultūras sastāvdaļa. Kā vispār mēs nonākam tik tālu?
• Kā pieaugušie pat tieši un netieši veicina agresiju izglītības iestādē?
• Sarežģīta uzvedība kļuvusi par ikdienu? Ko darīt, kā palīdzēt sev un bērnam?
• Agresīvs bērns izglītības iestādē, bet tas nav mans bērns. Kā pasargāt savu bērnu? Kā bērnam pasargāt sevi?

Ir bērni (un arī pieaugušie), kuri visu atliek uz pēdējo brīdi, kuri kavē, kuri uztraucas, kad nepaspēs jau tad, kad laiks vēl kā jūra. Ir bērni, kuri aizspēlējas, aizrunājas, aizdomājas, un tāpēc nokavē, pazaudē, aizmirst. 
Ir bērni, kuri ir tik ļoti nepacietīgi un trauksmaini par nākotni, ka tas paralizē viņu spēju spert pat mazus soļus, un gluži otrādāk – ir bērni kuri vispār nevēlas skatīties nākotnē. 
Kā mācīt bērnam laiku, laika izjūtu, organizēt sevi un savus darbiņus, patstāvību, īstermiņa un ilgtermiņa plānošanu? Būs daudz un dažādas aktivitāšu idejas un, protams, arī teorija par laiku 😊

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-135

Pasaule ir trauksmaina vieta, un ir bērni, jaunieši un pieaugušiem, kam ir ļoti grūti tikt galā ar stresu. tas izpaužas ne tikai uzvedībā, bet tas ar atstāt nopietnu iespaidu uz dzīves kvalitāti - mācībām, attiecībām un pat veselību.

• Kāpēc bērni raud par katru sīkumu un ko ar to darīt?
• Es neesmu pirmais! man nekas nesanāk! Kāpēc bērni krīt histērijā pēc katra zaudējuma un kā palīdzēt?
• Kāpēc bērni tik saasināti reaģē uz pārmaiņām un kā sagatavot bērnus pārmaiņām dažādos vecumposmos ?
• Kā modelēt iespējamās situācijas, lai mazinātu trauksmi?
• Spēles un rotaļas, kas palīdzēs apgūt dažādas nomierināšanās tehnikas
• Elpošanas vingrinājumi dažādiem vecumiem un dažādiem raksturiem
• Domāšanas stratēģijas
• Kā mācīt bērnam nomierināties pašam.

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-160.

Tā ir šausmīga sajūta – saprast, ka bērns ir kļuvis par mobinga upuri pirmsskolā, skolā, jā, pat mājās, un pat īsa vardarbības epizode var atstāt uz bērnu postošu ietekmi, nemaz nerunājot par vardarbību, kas īstenota ilgākā laika posmā.
Protams, vardarbības gadījumā ir jāstrādā arī ar vidi, kas pieļauj mobingu (par to – citā vebinārā), bet šī semināra mērķis būs iedot idejas, kādi instrumenti varētu palīdzēt bērnam kamēr sakārtojas vide, kamēr bērns gaida profesionālu atbalstu. Vebinārā izskatīsim būtiskākos iemeslus, kāpēc bērni kļūst par vardarbības upuriem, kā runāt ar bērnu, kā mācīt prasmes.

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-139.

Impulsīviem bērniem ir ļoti sarežģīta dzīve, jo, neskatoties uz viņu intelektu, viņiem ir grūti koncentrēties mācībām, veidot veselīgas attiecības, viņi nogurst pat paši no sevis. Agresivitātes lēkmes var apdraudēt ne tikai priekšmetus, bet arī viņu pašu un apkārtējo veselību.

Tieši par impulsu kontroles grūtībām mēs saņemam visvairāk jautājumus, tāpēc vebinārā apskatīsim.

• Kā rodas agresīva uzvedība. Agresīvas uzvedības mehānismi.
• kas ir konfliktogēni, jeb kāpēc bērns uz noteiktiem kairinājumiem reaģē tik asi
• kad impulsivitāte un agresija jau veidojas kā ieradums
• ja bērnam viegli uzsākt konfliktus, bet grūti no tiem tikt ārā (līdz pat fiziskas vardarbības līmenim)
• kā palīdzēt impulsīviem bērniem - praktiskas stratēģijas dažādiem vecumiem
  
• Kā palīdzēt sev, kad jau paši paliekam impulsīvi...
• Kā palīdzēt sev, kad jau paši paliekam impulsīvi...

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-137.

Brāļu un māsu strīdēšanās tēma paceļas katrā uzvediba.lv seminārā, un ir pienācis laiks apkopot idejas, kas palīdzētu vecākiem veidot mierīgākas dienas, vakarus un brīvdienas.
Apskatīsim tēmas:

• Biežākie brāļu un māsu strīdēšanās iemesli
• Strīdu anatomija. Kāpēc katru vakaru, katru rītu un visu laiku ir strīdi par vienu un to pašu?
• Kāpēc kādam bērnam ir svarīgi būt pārākam pār citiem bērniem, un ko ar to darīt?
• Kā pieaugušie neapzināti (un, atklāti sakot - reizēm arī apzināti) rada vidi strīdiem
• Draudzīgas idejas draudzīgai sadzīvošanai
• Draudzīgi noteikumi mierīgākai dzīvei

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-134.

Par to, kas notiek organizācijā, vislabāk ir iespējams izprast tieši sapulcēs, tāpēc piesakām aizraujošu tēmu - kā dalībnieki apzināti un neapzināti dezorganizē sapulces, publiskus pasākumus un citus notikumus, kur ir auditorija.
Nosaukums provokatīvs, un atklāti runāsim par shēmām pret atsevišķiem cilvēkiem, grupām, pat veselām nodaļām, jo, nesaprotot kolektīva dinamiku, jūs nespēsiet kolektīvu vadīt.
Šis būs jums īpaši interesanti, ja jums mēdz notikt tā, ka esat labi gatavojies prezentācijai, bet viens komentārs pilnīgi izsit jūs no sliedēm, sākas sirdsklauves un pilnīga paralīze

Plānotās tēmas:

• Kāpēc sapulces vienīgais rezultāts mēdz būt nākamās sapulces datums un laiks?- Psihoģeogrāfija.
• Kā sapulcēs un publiskos pasākumos sasēžas provokatori, un ko ar to darīt?
• No pasīvas agresijas līdz atklātam naidam - kā soli pa solim attīstās sapulces klimats?
• Sapulču dezorganizētāju apzinātie un neapzinātie mērķi.
• Kolektīva dinamika - kāpēc gaiteņos tik draudzīgie cilvēki pārvēršas monstros sapulcē?
• Kā "izsist no sliedēm" sapulces vadītāju?

Lai gan runāsim par pieaugušo uzvedību, šis seminārs būs interesants arī pedagogiem, kuri strādā ar vecākajām klasēm, jo parasti destruktīvus uzvedības modeļus bērni sāk apgūt tieši skolas solā :)
Droši iesūtiet arī savus jautājumus.

Programma tiek īstenota sadarbībā ar mācību centru Atbalsts. Programmas numurs: RIMC-20-131.

Monstri zem gultas, mammas pazušana, rotaļlietas atdzīvojas un citas nedienas- mazo bērnu pasaule ir ļoti trauksmaina vieta. Īpaši grūti ir neelastīgiem bērniem - bērniem, kuri raud, kad viņus ved uz bērnudārzu un kad ņem ārā no bērnudārza, kad ir kādas pārmaiņas (kaut mazākās - piemēram, kāds iesēdies viņa krēsliņā), kad ir kādas pārmaiņas dienaskārtībā - cita audzinatāja utt.

Šis būs aizraujošs un praktisks seminārs, kur kopīgi atklāsim veidus, kā pirmsskolas vecuma bērniem:

• mācīt bērniem kontrolēt emocijas ar dažādu spēļu un rotaļu palīdzību.
• palīdzēt impulsīviem bērniem izstrādāt drošus rīcības modeļus dusmu situācijās,
• iedrošināt bērnu sadarboties ar vienaudžiem un audzinātāju,
• vienoties par noteikumiem,
• modelēt situācijas piemērotu risinājumu meklēšanai
• tikt galā ar šķiršanās trauksmi.

"Es ar tevi nedraudzēšos!" ir viena no sāpīgākajām frāzēm, ko bērns var dzirdēt bērnudārzā, skolā, ballītē, jo sociālā izolācija - tā ir sociāla nāve. Saprotot to, mēs varam kaut nedaudz iztēloties tās sāpes, kuras pārcieš bērns, kurš tiek izolēts.
"Es ar tevi nedraudzēšos" parasti slēpj daudzus vardarbības mehānismus, jo šī frāze ir tikpat sarežģītā kā teikums no klasesbiedriem "Mēs pieņēmām lēmumu ar tevi draudzēties"
Seminārā apskatīsim tādus jautājumus kā
- kas īsti ir draudzība un kas nav? Kā pašiem vecākiem to atšķirt, kā mācīt bērniem saprast būtiskākās atšķirības
- Kā veidojas izstumšanas mehānismi kolektīvā?
- kā pieaugušie var palīdzēt bērnam un ko noteikti nedarīt?
- kāpēc ar vieniem draudzējas, bet citiem ne? Kā palīdzēt bērnam būt tam, kuru neizstumj?
- kolektīvs ir tik stiprs, cik tā vājākais posms. labas idejas pozitīvam klimatam.

Kopā ar spēli „MĀCĪTIES, DRAUDZĒTIES, SPĒLĒTIES" palīdzēs bērniem mazināt trauksmi, gatavojoties skolai.

Seminārā apskatīsim šādas tēmas:

• Kā un kāpēc darba vidē veidojas neveselīga gaisotne?
  
• Kā vardarbība darba vidē sākas, attīstās un noslēdzas. Un kā - sākas no jauna.
  
• Vardarbības īstenotāju, upuru un līdzzinātāju profils, katra tipa motivācijas un taktikas.
  
• Vardarbības īstenošana individuāli un grupā.
  
• Līdzdalībnieki vardarbības īstenošanā.
  
• Konfliktu vadības taktikas.
  
• Formulas vardarbības atpazīšanai, mazināšanai un pārtraukšanai.
  
• Vērtību nostiprināšana ikdienā.
  
• Pozitīvas vides veidošana.

Kopā ar spēli „Dusmu kontroles spēle" palīdzēs bērniem mazināt trauksmi, gatavojoties skolai.

Pedagogiem, skolu atbalsta personālam, vecākiem un citiem, kuri ikdienā saskaras un risina uzvedības problēmu jautājumus bērniem ar komunikācijas un uzvedības traucējumiem.

Pedagogiem, skolu psihologiem un citiem par to:

• kā plakāti palīdz attiecību harmonizēšanai klasēs;
  
• kā klases kolektīvā pašiem veidot savus plakātus un citus vizuālā atbalsta materiālus;
  
• kā klasei kopīgi vienoties par nozīmīgākajiem uzvedības noteikumiem, un, protams, tos ievērot. Tāpat nedaudz pieskarsimies problēmu risināšanas stratēģijām domstarpību gadījumos starp audzēkņiem, bet tā būs atsevišķa darbnīca.

Kā ar spēli „MĀCĪTIES, DRAUDZĒTIES, SPĒLĒTIES" palīdzēt bērniem mazināt trauksmi.

Darbnīcās apskatīsim dažādas aktivitātes un metodes:

• kā mācīt bērniem kontrolēt emocijas,
  
• kā palīdzēt impulsīviem bērniem izstrādāt drošus rīcības modeļus,
  
• kā sadarboties,
  
• kā vienoties par noteikumiem,
  
• kā modelēt situācijas piemērotu risinājumu meklēšanai.

Par pārmaiņu vadību organizācijām ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas, tiek organizēti semināri un konferences, ir pat profesijas. 
Tomēr no pārmaiņām ļoti cieš ne tikai organizācijas, bet arī bērni. Bērniem ir jāpārdzīvo dažādas vides maiņas, noteikumu maiņas, viņi virzās no ģimenes uz bērnudārzu, no bērnudārza uz skolu, no viena skolotāja uz veselu pedagogu kolektīvu. Visas šīs pārmaiņas var bērnu vai nu stiprināt vai gluži otrādāk - padarīt nedrošu, trauksmainu un nepārliecinātu par sevi.

Tāpēc seminārā aplūkosim šādas tēmas: 

• Pārmaiņu iespējas un draudi ikdienā ģimenē un izglītības iestādē 
  
• Kā sagatavot bērnus pārmaiņām dažādos vecumposmos 
  
• Kā modelēt iespējamās situācijas, lai mazinātu bērnam trauksmi 
  
• kā gatavot un gatavoties mazām un lielām pārmaiņām 
  
• kā palīdzēt mazināt trauksmi pārmaiņu posmos 
  
• kā izglītības iestāde var palīdzēt ģimenei un kā ģimene - izglītības iestādei 

Vasarā daudzi bērni paliks vieni mājās. Un daudzi no viņiem - vieni paši internetā. Internets var piedāvāt daudzas aizraujošas aktivitātes, bet tam ir arī savas ēnas puses. Viena no tām ir kibervardarbība. Ja vardarbība fiziskajā dzīvē norit izolētā vidē, tad  varmākas internetā cenšas rīkoties tā, lai kompromitējošais saturs sasniegtu iespējami plašu auditoriju. Un tas bērnam var radīt šausminošu sajūtu, ka var viņu zina visi. Tas var novest pie izolēsanās, neiešanas uz skolu, interešu pulciņiem, pat pie domām par pašnāvību.

Seminārā apskatīsm šādas tēmas:

• Kā palīdzēt bērnam atšķirt, kas ir un kas nav kibervardarbība un draugi ir patiešām draugi
• rīcības plāna izveide - kā risināt problēmas, lai nerastos jaunas problēmas
• kibervardabības gadījumos saturs nereti ir tik sāpīgs, ka bērni instinktivi tos izdzēš, tomēr, ja bērns māk darboties ar internetu, viņam jāmāk saglabāt pierādījumi.
• kad ir vērts par to pasmieties, kad - ignorēt, kad jāziņo pieaugušajiem un policijai
• kā bloķēt varmākas, kā padarīt saturu neredzamu citiem
  
• kā palīdzēt nepadoties, kā palīdzēt saglabāt veselīgu pašpziņu

• Aicinām uz semināru līdzi ņemt groziņus ar cienastiņu omulības veidošanai.
  
• Vietu skaits ir ierobežots, un aicinām ne vairāk kā divus pārstāvjus no izglītības iestādes.