Ja bērna uzvedība pārsteidz vai mulsina...
Kad saskaramies ar bērna nevēlamu uzvedību, mūsu uzmanību vispirms piesaista tās redzamās izpausmes - raudāšana, fiziska vai verbāla agresija, ignorēšana vai citas spēcīgas reakcijas. Dabiskā pirmā reakcija bieži ir vēlme šādu uzvedību pēc iespējas ātrāk pārtraukt. Tomēr ilgtermiņā tas ir iespējams tikai tad, ja mēs saprotam uzvedības cēloņus, nevis tikai redzamās sekas.
Bērna uzvedība ir kā aisbergs - virspusē redzam tikai nelielu daļu, bet īstie iemesli slēpjas zem ūdens. Kāpēc bērna novērošana ir tik būtiska, lai izprastu uzvedības mehānismus? Kā strukturēti un mērķtiecīgi vērot bērnu ikdienas situācijās, lai atklātu cēloņus, kas nosaka viņa rīcību? Un kā šīs atziņas izmantot, lai piemeklētu efektīvas un bērnam piemērotas uzvedības mazināšanas stratēģijas?
