METODOLOĢIJA           SPĒLE DARBĪBĀ          IEGĀDĀTIES

MĀCĪTIES, DRAUDZĒTIES, SPĒLĒTIES

Resursu faili

• Macities_draudzeties_speleties_pirmsskola.pdf
• Ka_palidzet_bernam_pasam_risinat_problemas.pdf

Spēle palīdzēs 

• bērniem veidot rīcības plānu grūtām sociālām situācijām, 
  
• apgūt un izmantot dusmu un stresa mazināšanas un paškontroles tehnikas, 
  
• apgūt svarīgākos soļus draudzīgu attiecību veidošanai, 
  
• uzlabot problēmu risināšanas prasmes, 
  
• veidot pozitīvus dialogus, 
  
• veidot citas svarīgas prasmes, kas palīdzēs bērnam labāk justies mājās, gan izglītības iestādē, gan ar vienaudžiem.

Spēle sastāv no 30 biežāk sastopamajām problēmsituāciju kartītēm un 40 risinājumu kartītēm. Tās ir liela izmēra, ar krāsainām ilustrācijām,
laminētas un pavisam nedaudz teksta, lai ar kartītēm varētu strādāt tie bērni, kuri vēl mācās lasīt.

METODOLOĢIJA

EMOCIJU TERMOMETRS

Spēlētāju skaits:
1– 30 dalībnieki un vadītājs, kurš vada spēli.
 
Izmanto sekojošus resursus:

• problēmsituāciju kartītes,
  
• telpu, kura ir pietiekoši liela, lai dalībnieki varētu nostāties vienā rindā.
  

Spēles mērķis:

• izprast, ka dusmas var būt dažāda stipruma,
  
• ka cilvēku reakcijas uz vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgas,
  
• apzināties situācijas, kuras katru no mums sadusmo visvairāk,
  
• iepazīties ar dažādiem vārdiem, kas apzīmē dusmas,
  
• iedot dalībniekiem ideju, ka dusmas var kontrolēt un samazināt.
  

Spēles norise:
Vadītājs aicina iedomāties, ka uz telpas grīdas no vienas sienas līdz otrai ir liels termometrs, kas rāda dusmu stiprumu no 0 (nejūtos dusmīgs) līdz 10 (jūtos ārkārtīgi dusmīgs). Lai būtu uzskatāmāk, var uzzīmēt termometru uz grīdas ar krītiņiem vai arī vienā telpas malā piestiprināt lapu ar uzrakstu 0, otrā malā – 10. Labos laika apstākļos, protams, var spēlēt pagalmā.
 
Vadītājs pirms spēles pārrunā ar dalībniekiem divas lietas:

• dusmas var būt dažāda stipruma. Var nosaukt dalībniekiem dažus vienkāršus piemērus, un aicināt pateikt, kurā gadījumā kāds dusmosies vairāk: vai pazaudējis zīmuli, vai pazaudējis mīļāko rotaļlietu?
  
• katru cilvēku var sadusmot atšķirīgas lietas, un tas ir normāli. Var minēt piemērus: ja kāds cītīgi seko līdzi sporta notikumiem, viņu Latvijas komandas zaudējums var sadusmot; savukārt cits cilvēks par sportu neinteresējas, un šajā situācijā paliek pilnīgi vienaldzīgs.

Spēle:
Vadītājs lasa situācijas no problēmkartiņām, un aicina dalībniekus pēc katras nolasītās situācijas nostāties līnijā uz iedomātā termometra no 0 - 10, atkarībā no tā, cik stipri šī situācija viņus sadusmo. „Piemēram, ja tu esi mazliet aizkaitināts – stājies uz 1, ja vidēji dusmīgs – uz 5, ja ārkārtīgi dusmīgs, satracināts – uz 10”. Vadītājs izvēli nekomentē, taču noteikti uzslavē dalībniekus par aktīvu iesaistīšanos. Ja dalībnieki paši vēlas dalīties savā pieredzē, ļaujiet viņiem pārrunāt lietas, kas kaitina vai sadusmo.

Tāpat vadītājs var aicināt iedomāties, ka viņš ir žurnālists, kurš intervē spēles dalībniekus, uzdodot jautājumus. Piemēram, tiem dalībniekiem, kuri ir nostājušies uz 0, viņš jautā, kā spēlētājiem izdodas saglabāt mieru, un kādu padomu viņi dotu citiem. Tiem, kuri nostājušies uz augstākām atzīmēm, var pavaicāt, kas tieši viņus satrauc, un reizēm grupa nonāks pie secinājuma, ka arī liels satraukums ir normāli, un arī tiem, kuri ir vairāk dusmīgi, var iedot arī kādus padomus citiem.
Neļaujiet kritizēt vai izsmiet citu dalībnieku izvēli, mierīgi atgādiniet: „Ir normāli, ka katru no mums sadusmo citas lietas, un par vienu un to pašu lietu daži sadusmojas vairāk, daži – mazāk”.

Pēc spēles vadītājs pārrunā ar dalībniekiem divas lietas:

• aicina izdomāt, ar kādiem vārdiem vai metaforām var aprakstīt katru dusmu stipruma pakāpi (piemēri: aizkaitināts, dusmīgs, nikns, gatavs uzsprāgt no dusmām, vārās no dusmām u.tml.).
  
• izstāsta, ka dusmu stiprumu var iemācīties regulēt. Bieži vien nav iespējams uzreiz samazināt dusmas no 10 līdz 0, taču vienmēr var samazināt dusmas vismaz par vienu iedaļu, piemēram, no 4 uz 3, no 10 uz 9.

Piezīmes vadītājam:
Šai spēlei, atkarībā no grupas lieluma un nodarbības garuma, var būt vajadzīgas 5 – 10 situāciju kartītes. Ieteicams izvēlēties situācijas, kas nav ļoti personīgas, un šobrīd nav vissāpīgākās vai aktuālākās. Uzmanīgi sekojiet līdzi, lai nevienu bērnu vienaudži nekritizētu vai neizsmietu par viņa viedokli.  Iedrošiniet dalībniekus, ka palīdzēsiet viņiem iemācīties to darī

EMOCIJU  TERMOMETRS INDIVIDUĀLI

Spēlētāju skaits: 
1 – 3 dalībnieki un vadītājs 

Vajadzīgie materiāli: 
problēmsituāciju kartītes, papīra lapa ar uzzīmētu termometru, vai magnētiskā tāfele ar uzzīmētu termometru un magnētiņi. 

Spēles mērķis: 
tas pats, kas spēles variantā grupai.

Spēles norise: 
Vadītājs ar dalībnieku pārrunā tās pašas tēmas, kas spēles grupas variantā, bet situāciju kartītes pēc nolasīšanas iedod dalībniekam un aicina katru situāciju novietot uz uzzīmētā dusmu termometra, atbilstoši tam, cik stipri šī situācija sadusmo.
(Vai nu uzlikt uz papīra lapas, vai pielikt pie tāfeles ar magnētiņiem)

ATRISINI SITUĀCIJU

Spēlētāju skaits:
1 – 5 dalībnieki un vadītājs 

Vajadzīgie materiāli:
30 problēmsituāciju kartītes, 40 risinājumu kartītes. 

Spēles mērķis: 
paplašināt priekšstatu par dažādiem problēmu risināšanas veidiem, kā arī labi pavadīt laiku. 

Spēles norise:
Problēmsituāciju kartītes saliek kaudzītē vidū. Risinājumu kartītes sajauc, izdala katram spēlētājam 6 kartītes (kā parastās kāršu spēlēs). Spēlētājs nr. 1 izvelk no situāciju kaudzītes vienu situācijas kartīti un ar to „iet” pie spēlētāja nr.2.
Spēlētāja nr. 2 uzdevums ir izvēlēties no savām risinājumu kartītēm vismaz vienu, kura būtu piemērota šajā situācijā (piemēram, „Es lūgšu palīdzību”, vai „Es samierināšos ar notikušo”).
Var izlikt arī divas vai vairāk kartītes. Ja no savām kartītēm nevienu piemērotu nevar izvēlēties, ņem vēl vienu risinājumu kartīti un mēģina iziet vēlreiz.

Vadītājs var pajautāt, kāpēc šāds risinājums var būt noderīgs. Ja pārējie spēlētāji šo atbildi pieņem, situāciju kartīte skaitās „izspēlēta”, un spēlētājs nr. 2 savukārt izvelk no situāciju kaudzītes nākamo situācijas kartīti, un „iet” ar to pie spēlētāja nr.3. Spēle nav sacensība, zaudētāja vai uzvarētāja šeit nav. Spēle beidzas, kad beigušās problēmsituāciju kartītes.

Piezīmes vadītājam:
Lai spēlētu spēli „Mācīties. Draudzēties. Spēlēties”, bērniem nav jāprot lasīt. Spēles vadītājs var lūgt bērnu pastāstīt, kas viņaprāt notiek gan problēmsituāciju, gan risinājumu kartītēs.

Sekojiet līdzi, lai piedāvātās atbildes būtu piemērotas (lielākajā daļā gadījumu piemērotas būs jebkuras relaksācijas un sociālo prasmju stratēģijas, bet esiet uzmanīgi, ja problēmsituācija saistīta ar vienaudžu vardarbību – tādos gadījumos palīdziet dalībniekiem izvēlēties risinājumus, kas rosina meklēt palīdzību.

Ja kādam bērnam ir ļoti grūti izvēlēties risinājumus, vadītājs var spēlēt kopā ar viņu, vai aicināt visu grupu palīdzēt izdomāt risinājumus. Lai parādītu dalībniekiem, kā domāt par problēmsituācijām, ir noderīgi, ja šo spēli vadītājs spēlē kopā ar dalībniekiem, un komentē savu domu gaitu („Tā, man ir kartīte „Es aizskaitīšu līdz 10...”, domāju, ka tā man ļoti noderēs, jo skaitīšana līdz 10 palīdz nomierināties un, ja es būšu mierīgs, es labāk varēšu izdomāt, ko darīt”). 

Spēles variants „Izdomā situāciju pats”:   
Ja dalībnieki jau ir vienu reizi izspēlējuši spēli ar dotajām situācijām, var izdalīt viņiem tukšas situāciju kārtis (mazākiem bērniem tā varētu būt A4 vai A5 lapa)un lūgt katram uzzīmēt vi ierakstīt vienu paša problēmsituāciju. Kārtis pēc tam sajauc un spēlē tāpat kā iepriekš, taču šoreiz risinot bērnu dotās situācijas. Šis spēles variants var būt noderīgs, spēlējot spēli ģimenē. Tad situācijas raksta gan vecāki, gan bērni. Spēlējot divatā (dalībnieks un vadītājs), situācijas var nerakstīt, bet mutiski pateikt viens otram. Šajā gadījumā var taktiski izvēlēties situācijas no bērna dzīves, kurās viņam vajadzīgs patrenēties pārvarēt dusmas. Lūdzu, esiet izpalīdzīgi un iejūtīgi!

ČETRI CEĻI UZ MIERU

Spēlētāju skaits: 
4 - 24 dalībnieki (var spēlēt visa grupiņa vai klase) un vadītājs (skolotājs vai psihologs).

Vajadzīgie materiāli: 
problēmsituāciju kartītes, risinājumu kartītes, pietiekoši liela telpa, lai dalībnieki varētu sadalīties 4 grupās.

Spēles mērķis:

• veidot priekšstatu par dažādiem dusmu kontroles veidiem,
  
• trenēt saskarsmes prasmes un problēmu risināšanas prasmes,
  
• trenēties strādāt grupā.
  

Spēles norise:

1.   Katrs dalībnieks no risinājumu  kartītēm neskatoties izvelk vienu kartiņu. Vadītājs aicina sameklēt cilvēkus, kuriem ir kartītes ar tādu pašu uzrakstu augšmalā (jāizveidojas četrām grupām: ar kartītēm „Es nomierināšos”, „Es draudzēšos”, „Es sarunāšos”, „Es rīkošos”). Katra grupa var iekārtoties aplī savā telpas stūrī.

2.   Ja līdz šim par to nav bijusi saruna, vadītājam ieteicams pārrunāt ar dalībniekiem, ka viņu kartītes ataino četras lietas, ko varam darīt situācijā, kas mūs sadusmo.

• Pirmās divas ir domātas, lai mēs nomierinātos un sajustos labāk („Es nomierināšos”- relaksācijas un nomierināšanās stratēģijas, „Es draudzēšos”- izrunāt, kas ir draudzīga uzvedība),
  
• otrās divas („Es sarunāšos” un „Es rīkošos”) attiecas uz veidiem, kā varam risināt radušos situāciju.
  

Var nodemonstrēt piemērus no katra risinājumu veida. Piemēram, pārrunājot relaksācijas metodes, kopīgi visi pamēģina dziļi ieelpot un izelpot, vai savilkt rokas dūrēs un atslābināt, izpurināt. 

Pārrunājot draudzēšanās  stratēģijas, pievērsiet bērnu uzmanību tam, kā citu cilvēku izjūtu izprašana var mums palīdzēt izvairīties no nepatikšanām un arī iegūt draugus.

Pārrunājot problēmu risinājuma stratēģijas, noteikti pievērsiet bērnu uzmanību tam, ka ir situācijas, kad visprātīgākais ir nepievērst uzmanību un iet prom, ir situācijas, kuras mēģinās risināt paši dalībnieki, taču ir situācijas, kad ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt pieaugušo palīdzību (piemēram, vardarbība, nelaimes gadījums).

3.   Vadītājs nolasa problēmsituāciju no kartītes, katra grupa pēc kārtas (vislabāk ievērot secību: nomierināšanās, domāšana, sociālās prasmes, problēmu risināšana) min pēc iespējas vairāk piemērotu risinājumu no savas grupas stratēģijām. Var izmantot gan uz risinājumu kartītēm rakstītos, gan pašu izdomātus risinājumus.

Spēles variants: vadītājs katrai grupai izdala savu problēmsituāciju, katra grupa sagatavo risinājuma variantus savai situācijai (tad var izmantot ne vien savas grupas, bet visu 4 veidu risinājumus). Par katru piemērotu risinājumu grupa saņem 1 punktu. Pēc tam, kad grupa nolasījusi savus risinājumus, pārējās grupas var papildināt, ja viņiem ir vēl citas idejas, kā šajā situācijā rīkoties (arī saņemot 1 punktu par katru labo ideju).

Spēles variants: katra grupa izdomā un uz tukšajām kartītēm uzraksta 3 situācijas, kuras pēc tam izdala pārējām grupām. Pēc tam katra grupa izdomā risinājumus katrai situācijai. (var izmantot visu 4 veidu risinājumus). Par katru piemērotu risinājumu grupa saņem 1 punktu.

Spēles variants: katra grupa saņem 1 situāciju, kuru izspēlē lomu spēlē – izspēlē gan sākuma situāciju, kas rada dusmas, gan nomierināšanās un problēmu risināšanas stratēģijas. (Šis var būt piemērots spēles veids klases vakarā u.tml. neformālākā atmosfērā, kad nav laika ierobežojuma, un dalībnieki jūtas brīvi.)

Piezīmes vadītājam:  
Sekojiet līdzi, lai netiktu piedāvāti agresīvi risinājumi, vai risinājumi, kas atbalsta agresiju (piemēram, situācijā „tu redzi, ka huligāni uzbrūk tavam draugam”, netiek pieņemtas atbildes „iešu kauties”, vai „nelikšos ne zinis, tā nav mana problēma”). Taču tiek pieņemtas atbildes ar humoru (piemēram, „Iesaukšos: re, citplanētieši! Lai novērstu huligānu uzmanību”, ir atbilde, ko var ieskaitīt), un atbildes, kas attiecas uz savu emociju paškontroli („aizskaitīšu līdz 10, lai nomierinātos un saprastu, ko tagad darīt”). Ja bērni  nepiemin kādu svarīgu situācijas risinājumu (piemēram, „zvanīt policijai” vai „saukt palīgā pieaugušos”), spēles vadītāja uzdevums ir to pēc tam pastāstīt.

 POZITĪVĀS DOMAS

Spēlētāju skaits: 
1 – 8 dalībnieki un vadītājs

Vajadzīgie materiāli:
bumba, risinājumu kartītes „Es domāšu”, problēmsituāciju kartītes.

Spēles mērķis: 
veidot priekšstatu par veidiem, kā mūsu domāšana ietekmē mūsu izjūtas, trenēties atpazīt negatīvās domas un aizvietot tās ar pozitīvām domām

Spēles norise:

1.   Vadītājs pārrunā ar dalībniekiem, kā mūsu domas ietekmē mūsu izjūtas.  Kopīgi izlasa un pieliek pie tāfeles vai noliek priekšā uz galda kartītes „Es domāšu”, lai dalībniekiem būtu piemēri.

2.   Vadītājs nosauc problēmsituāciju un met bumbu dalībniekiem. Tas, kurš noķer bumbu, nosauc negatīvas / dusmīgas domas, ko tādā brīdī var domāt un pozitīvas / mierinošas domas, ko tādā brīdī var domāt. Piemēram, situācijā „kāds apēda tavus cepumus” negatīvas / dusmīgas domas var būt: „māsa cepumus apēda speciāli, lai man ieriebtu”, bet mierinošā doma: „varbūt viņa bija izsalkusi”, „viņa nezināja, ka tie ir mani cepumi”.

Piezīmes vadītājam:
Iesākumam izvēlieties situācijas, kurās pats varat ātri izdomāt pozitīvas domas. Palīdziet bērniem. Droši izmantojiet humoru! Neizmantojiet šajā spēlē vardarbības vai nelaimes gadījumu situācijas. 

DOMĀT, RĪKOTIES, VAI IZRUNĀT

Spēlētāju skaits: 
3 - 5 dalībnieki un vadītājs.

Vajadzīgie materiāli: 
Problēmsituāciju kartītes

Spēles mērķis:
Saprast, kad vajag padomāt, kad jārīkojas un kā konfliktu situācijās var palīdzēt saskarsmes prasme.

Spēles norise:
Uz galda noliktas problēmsituācijas kartītes.  Trīs atsevišķās kaudzītēs atrodas risinājumu kartītes
Dalībnieks paņem vienu problēmsituācijas kārti, un izsver – vai viņš vēlas nomierināties, draudzēties, sarunāties vai rīkoties. Izvēlējies, viņš ņem no  vienas kaudzītes kārti un liek to blakus problēmsituācijai. Svarīgākais ir skaidrojums. Ja tas ir ticams, vadītājs pieņem gājienu. Ja nē – dalībnieks ņem nākošo kontroles kartīti un atkārto risinājuma mēģinājumu. Pēc veiksmīga gājiena, tiek uzlikta jauna problēmsituācijas kartiņa, un gājiena kārta nākošajam dalībniekam.
 
Piezīmes vadītājam:  
Reizēm var izveidoties situācijas, kurā problēmas būtība neļauj to risināt ar izvēlēto rīcības kārti, tad vadītājam taktiski jāierosina ņemt nākošo kārti.

PASJANSS

Spēlētāju skaits: 
līdz 3 dalībniekiem un viens vadītājs
 
Vajadzīgie materiāli: 
Problēmsituāciju kartītes un Risinājumu kartītes .
 
Spēles mērķis:
Izzināt savas spējas, risinot konfliktus, un ieraudzīt dažādos ceļus, kā sasniegt mērķi.
 
Spēles norise
Katram dalībniekam izdala sešas risinājumu kartītes. Uz galda izvieto 3x3 problēmsituāciju kartītes. Viens pēc otra dalībnieki izvieto savas kartītes virs tās problēmsituācijas, kuru var atrisināt viņa izvēlētā kartīte. Lēmums ir jāpaskaidro. Kad pasjanss ir salicies, spēles vadītājs izklāj jaunas 3x3 problēmsituāciju kartītes. Ja dalībnieks nevar nosegt problēmsituāciju ar kādu no savām kartītēm, viņš paceļ no galda papildus risinājumu kartīti no kaudzes. Spēle beidzas, ja kādam no dalībniekiem nav vairs kartīšu, ko izlikt.

Šī ir viena no spēlēm, kuru bērni no sākuma labprāt spēlē ar vecākiem, bet pēc tam – arī vienatnē. Tā viņi iemācās izskatīt daudzas situācijas un piemeklēt tām risinājumus.

ATPAKAĻ

SPĒLE DARBĪBĀ

ATPAKAĻ