Pāris idejas, kas palīdz mazināt trauksmi pirmsskolai un skolai

• Sportiskas aktivitātes– viens no labākajiem stresa „noņēmējiem” ir sportiska darbošanās vislabāk svaigā gaisā. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana ievērojami mazina stresu gan maziem, gan lieliem. Bet ikdienā? Kaut vai, dodoties uz dārziņu, uzaiciniet bērnam „noķer mani” (ja ir droši apstākļi)vai soļu skaitīšana. Vai arī maza kopīga rīta rosme pēc izraušanās no gultas. 

• Dziļā elpošana– ja bērni jau skaitīt līdz četri, liela satraukuma brīžos piedāvājiet elpošanas spēli – skaitot līdz četri, lēnām ieelpo, un atkal skaitot līdz četri, izelpo. Atkārtojiet to vēl pāris reižu. Dziļi elpot un uztraukties ir neiespējami

• Muskuļu atbrīvošana– uztraucoties mūsu muskuļi saspringst, un tas notiek jebkurā vecumā. Pirmsskolas vecumā bērniem patīk šo saspringumu izlādēt fiziski - sitot, metot priekšmetus, grūšot. Parādot bērnam, ja savelkot dūres un izpurinot tās, viņš jutīsies daudz labāk, un neviens necietīs. Vai spēlējiet iedomāšanās spēli, ka kājas un rokas kļūst „vaļīgas”, iztēloties, ka viņš ir, piemēram, želejas lācis. Bērniem patīk šāda veida rotaļas. 

• Vizuālā iztēlošanās– aiciniet bērnu atcerēties, kādus jaukus notikumus, piemēram, pamēģināt domās atgriezties kādos vasaras piedzīvojumos. Atsaucot atmiņā vietu, kur bērns juties laimīgs, satraukums mazināsies. 

• Sensorās darbības– Plastilīns un citi veidojamie materiāli ir lielisks trauksmes mazinātājs. Ja laiks un iespējas atļauj, dodiet bērnam pamīcīt kādu veidojamo masu (kaut sāls +milti), spēlēties ar ūdeni, krāsot ar pirkstiem. Antistresa rotaļlietas var iegādāties, bet tās varat veidot arī kopā. Piemēram, bērni mīl kartupeļu cieti, iebērtu tukšā balonā. 

• Stresa žurnāls– jtrauksmainākiem bērniem ir vērts iekārtot stresa žurnālu. Te jūs kopīgi varat aprakstīt un uzzīmēt tās sajūtas un apstākļus, kas radījuši satraukumu un kopīgi izdomāt risinājumus katrai konkrētajai situācijai. Turpmāk, nonākot līdzīgā situācijā, atliks vien ieskatīties žurnālā un būs jau gatavs padoms. 

• Hobiji– arī pieaugušo pasaulē nodarbošanās ar savu iemīļoto hobiju būtiski mazina negatīvās emocijas un trauksmi. Mazajam augot, jūs pamazām sapratīsiet, kas ir tās lietas, kas viņu interesē. Ļaujiet tās izmēģināt un, iespējams, stresa brīžos kāds no hobijiem būs lielisks palīgs iekšējās pasaules sakārtošanai. Piemēram, ja bērnam patīk zīmēt, piedāvājiet pazīmēt arī satraukuma brīžos. 

•  Mūzika– ne velti saka, ka mūzikai ir dziedinošs spēks. Ir bērni, kam stresa mazināšanai nepieciešama mūzikas klausīšanās, iespēja pašiem spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai kustēšanās mūzikas ritmā. 

Ieteikumi stresa mazināšanai skolas vecuma bērniem:

• Meklējiet cēloņus stresam– runājiet ar bērnu un sarunas laikā mēģiniet noskaidrot, kas skolā rada cēloņus stresam. Zīmējiet kartes vai laika joslas, lai saprastu, kad un kur 

• Dodiet brīvo laiku– mūsdienu skolēnu ikdienas grafiki ir ļoti saspringti – mācības skolā, pulciņi pēc stundām, sporta treniņi, mūzikas skola, dejošana un citas lietas plus mājas darbu pildīšana. Ieplānojiet brīvos brīžus, ļaujiet viņam atpūsties, kā pašam tīk. 

• Māciet laika plānošanu– ir daudz skolas mājas darbu, ko var izpildīt laikus, piemēram, nedēļas laikā, nevis atstāt uz pēdējo brīdi. Mudiniet bērnu apgūt laika plānošanu, kā arī savus skolas darbu pienākumus plānot tā, lai atliktu arī brīvais laiks. 

• Radiet kopīgu laiku ģimenei– kopīgas ēdienreizes darbdienu vakaros, galda spēles un citi kopīgi pasākumi ļauj ne tikai saturīgi pavadīt brīvo laiku, bet izjust kopābūšanas prieku. Sajūtot ģimenes spēku, arī bērns jutīsies iekšēji daudz stiprāks un mazāk satrauksies par dažādām nebūtiskām lietām. 

• Savlaicīgi pie naktsmiera!– veselīgs miegs ir būtisks mierīgai un līdzsvarotai nervu sistēmai. Ja mājas darbu ir tik daudz, ka nākas upurēt miegam atvēlēto laiku, jāpārskata dienas režīms un laika plānošanas prasmes. Atgādināsim – skolas vecuma bērniem jāguļ vismaz 8 stundas. 

• Ierobežot negatīvās domas– kad sākam domāt par dažādām ikdienas problēmām, tad negatīvo domu skaits tikai vairojas, un aug mūsu stresa līmenis. Mācoties stresa vadību no bērnības, soli pa solim varam izvairīties no paraduma vienmēr iedomāties to ļaunāko. Ar ko sākt? Ar labām un pozitīvām domām – par veiksmīgiem projektiem, par izdošanos, par vietām, kur esam bijuši laimīgi un priecīgi, par mērķiem, kas jāsasniedz. 

• Mazie mērķi ved pie lielajiem– piedāvājiet bērnam katrai dienai vai nedēļai izvirzīt noteiktus mērķus un sasniegt tos. Piemēram, katru dienu celties ar modinātāja zvanu, nevis vāļāties vēl 10 minūtes un tad skriet pa galvu pa kaklu. Vai izlasīt vienu grāmatu katru nedēļu, vai iemācīties kaut ko papildu uzdotajai vielai, lai varētu dabūt vēl vienu labu atzīmi. Tas palīdzēs mobilizēt spēkus un domas mērķa sasniegšanai un nebūs laika stresot. Mazu mērķu sasniegšana dod iekšējo spēku lielākiem un sarežģītākiem mērķiem. 

• Sakārtotība un organizētība– ja apkārtējā vide ir sakārtota un organizēta, viss veicas labāk. Pieradiniet bērnu turēt kārtībā savu rakstāmgaldu un visus piederumus. Haoss un nespēja ātri atrast nepieciešamo tikai veicina stresu. Motivējet un atbalstiet pat mazākos kārtības centienus! 
  

Nav komentāru

Komentēt